|
27. Sep 2017|01:24 |
Grieķu-romiešu bagāžas daļa ir masīva un kristietība to ne tik daudz turpināja (vismaz ārpus Bizantijas, kas līdz pat savai bojāejai (ko lielā mērā katalizēja paši kristieši) turpināja sevi uzskatīt par Romas tiešu turpinājumu), cik vienkārši ne sevišķi aizrāvās ar tās sistemātisku iznīcināšanu.
That aside, no vērā ņemamām ietekmēm sfērām vēl ir jāpiemin vismaz arī tā laika islāmiskā pasaules daļa (gk. tieši pa ZTP līniju, bet arī pateicoties turienes autoru saglabātajiem un papildinātajiem grieķu un romiešu klasiķu darbiem, kas vēlāk tika reeksportēti atpakaļ uz Eiropu) un t.s. naturālfilosofijas idejas (Bēkons, Okamas Viljams u.c.), kas lika aizmetņus Apgaismības ēras idejām un evidencē un novērojumos balstītam pasaules redzējumam in general (TBH, arī tur ir hellēniskās ietekmes elementi).
Visbeidzot, hronoloģiskā un no kristietības pieaugošas distances secībā, Renesanses humānisma (kas, kaut arī gan ar hellēņu, gan kristiešu saknēm, diezgan ātri sāk diverģēt no abām ar savu "cilvēks kā lietu mērs" paradigmu), Apgaismības ēras un Industriālās revolūcijas ēras idejas. |
|