aptumšotā versija

providence ruupeejas, lai es tulkotu un nelasiitu cibu, jo ik peec piecaam minuuteem pazuud internets. bet karstums nepazuud. veel devinjos vakaraa ir karsts kaa peklee. tramvajs riib karsts, sunji karst. cilveeki izgjeerbjas.

aa, un taas bulgaaru graamatas* lasiijumi - mans noeetiskais tulkojums thereof - droshi vien uz paapiira izskatiitos peec baudoliino maaceklja versijas. tik bezgaliigi daudz shaubu starp rindaam. bet gabals ir tik labs, ka lasu uz priekshu visu laiku, kameer nestraadaaju vai nemaacos.

*zvaigzniitee jeegu mekleeji? paskaties debesiis.

mana ticiiba tev ir kaa interneta piesleegums shai dziivoklii - viena striipinja, veel viens nozagts mirklis un pazudiis pavisam.

esmu jau pavisam citaa debespusee shobriid, tik strauji, tik nereaali. maakonji shovakar rullee, man beidzot atgriezies darba spars. diivaina tu esi, sofija, tu runaa ar mani caur filtru, es saprotu tevi tikai daljeeji, bet cik tad es varu gribeet saprast, cik man vajag saprast. es mekleeju neverbaalas ziimes, un mans skatiens atduras pret sievinju, kas pusstundu staav uz balkona, galvu noduurusi tukshaa, piedrazotaa pagalmaa. jociigi, uz otru pusi ir kalni, kaapeec vinja neskataas uz tiem? varbuut apradusi. varbuut vinjas attieciibaas ar ainavu valda taadi pashi likumi kaa attieciibaas ar cilveekiem, kuri lielaakoties "iepaziistas tik labi, lai saaktu vairiities cits no cita". kalni tinas smogaa un tumsaa taapat kaa griekjijaa, atceros, imita kalnu un taa ugunis karaajamies ateenu priekshpilseetu padebeshos. sheit shovakar sazeelis iists maakonjdaarzs, saziedeejusi gaismu oaaze. parkaa kaads skrien, taalumaa aizriib vilciens, rej sunji, chirkst cikaades, siic teejkanna. tikpat smags karstums, taads pats bardaks kaa helleenju zemiitee, tikai viss taads raupjaaks, brutaalaaks. un es visu redzu skaidri. tu nemelo man pietiekami daudz, lai es tevii iemiileetos, sofija.

es visu nedeelju gribeeju tev piekljuut, lai paildzinaatu kaadu iluuziju, nee, driizaak pabarotu kaadu uzmaaciibu, bet tev allazh bija liidzi kaada draudzene vai pat vairaakas, tu vilki vinjas liidzi kaa droshiibas piekabes, atceries, alpos vilcienam viena taada bija, lai neaiziet pa pieskari. es atceros tos kalnus pavisam skaidri - gan tu, gan es lidojaam, ne mirkli nenoticot, ka to speejam.

taa nu tev bija shii neiztruukstoshaa anturaazha, un sveshu cilveeku klaatbuutnee es negribeeju ne runaat, ne sapnjot. mees iisu briidi taa profaani paklabeejaam, liidz es nonaacu klusaa shokaa, jo atskaartu, ka tu nezini - teicies nekad neesam dzirdeejusi - par aristoteli un nikomaha eetiku, bet tad es nodomaaju, nu un, taapeec jau tu neesi sliktaaka, tikai es tevi tik un taa vairs nemiilu. bonuss tev, tu atzinies burviigaa, pilniigi atbrunjojoshaa godiigumaa. kad kursi beidzaas, es tevi noskuupstiiju (arii par to) - varbuut sekundi ilgaak, nekaa vajadzeetu.

nopirku melnas peldbikses un savaa sulaa mirstoshus peleekzaljus zirniishus.

esmu samaacies un konservatiivs, pat ja maakonim ir malinja un peldbikseem - gaishi zila striipinja.

par zirniishiem labaak nerunaasim.

group-mates ar iireetu mashiinu aizbrauca apguut skotiju; es apguushu pilseetu, noskatiishos 1 filmu un patulkoshu. pliknju izstaade ieksh national portrait gallery ir lieliska. visskaistaakie, protams, bija melnie, un arii christine keller, taa pati, kas salaida ar john profumo, kursh par sho sakaru samaksaaja ar savu secretary of state for war amatu un peec tam tiiriija tualetes. inter alia, vinja vienlaikus salaida arii ar jevgenjiju ivanovu, padomju spiegu, kuru shiis afeeras rezultaataa pameta sieva, un vinjsh nodzeeraas. nez, vai ir veerts skatiities caton-jones filmu par vinju (scandal, 1989)? teachers sheit izformee savu vhs kolekciju. ja metiis aaraa, panjemshu.

16 gadu vecumaa vinja ar adatu neveiksmiigi meegjinaaja izraisiit spontaano abortu. beerns piedzima un peec 6 dienaam nomira. iists enjgjelis, es domaaju, skatoties uz foto, kuraa vinja jaaj kreeslu.

Apmeklēt Raimonda Pavla un Co pabalagānisko pasākumu Dzintaru k/zālē bija vērts Astora Piazzollas 'Oblivion' dēļ. Aizkustināja - kā jau viss, kas ir par skaistumu un bezjēdzību.

Check it for yourself: http://www.youtube.com/watch?v=Y8sOqX1NWuk (Šis ieraksts gan nav tik labs kā Raimonda Macata mutes harm. solo).

Un jūra bija silta un tik koši zila, es viļnojos, cēlos un kritu tajā zem debesīm tik sārtām.

istabā ienāca melns kaķis. uzmanību, ko gan citu grib. esmu laukos, proti, cēsīs, netālu no gaujas, ietinies putekļos, ko haoss dzenā pa istabu un smadzenēm; haoss pierullē vasaras nakti ar ziedu smaržām, tālīnām, slāpētām, neaizsniedzamām. haoss skan diskutējošas mammas balsī virtuvē, bet es kārtoju vārdos to, ko sniedz mani jutekļi-trulekļi, nekā cita šobrīd nav. avots: plakansižetiskais 'radio luxembourg' tikpat plakanā valodā. esmu izlasījis divas trešdaļas. (upd: esmu izlasījis visu.)

lasu un apjaušu, ka mans pārdzīvojums atkal būs diezgan vienveidīgs, ka esmu profesionāli deformēts un nespēju "atslēgties", turklāt strjomoju par to, ka valodā varbūt notiek kas tāds, ko es fundamentāli nefilmēju, bet es nepiebalsošu apoloġētu kopkorim, kas jūsmo par pasaules dinamisko drazu un pašu ceļu tajā; tas viss ir a foregone conclusion; es drīzāk meklēšu kaut ko tādu, kas palīdz man dzīvot.

no veciem maaciibu materiaaliem

* agape (koinee un jaungr. izrunaa 'agapi') - 1) miilestiiba (general term) 2) miilestiiba taas saldajaa abstrakcijaa (nekonkreeta, tipa, kaa angljiem, kas meila beigaas pieraksta 'love', pieliekot to kaa punktu teikuma beigaas - bez emocijaam.)
* eros, erotas, erasis - sexuaala miilestiiba, iekaare un visas zemjostas lietas
* charis - dievishkjaa miilestiiba/zheelastiiba, taa, kas mineeta Biibelee (Paav. 1. veest.korint., 13), anglji to vecaakajos Biib. tulkojumos atveidoja kaa 'charity', franchi 'charité'
* filadelfia - braalju miilestiiba
* filandria - miilestiiba uz 1) laulaato draugu (parasti no sievieshu puses) 2) viirieshiem
* filargyria - miilestiiba uz naudu, naudaskaare
* filanthropia - cilveekmiilestiiba
* filoteknia - miilestiiba uz beerniem (bezmiesiska)
* paiderastia - miilestiiba uz beerniem (miesiska), arii dazhaadas "nobiides", beernu sexuaala izmantoshana
* filhedonia - hedonisms, baudu miilestiiba (ar fil- un kaadu jeedzienu ir veel vismaz 50 saliktenju)
* mythia 1) iedomaata love 2) pasakaina love (neskaidra noziime, piepildiita miil.?)
* antimnesteia, katastorge - pretmiilestiiba (jaaprecizee noziime)
* musia - iedvesmojosha, arii iedomaata love
* bole - miilestiiba, kas "iesper", "divreiz neatnaak", rets gadiijums, spontaanaa miil.
* eromania - mauciiba: nimfomaanija (sievieteem), satiriaaze (viirieshiem)
* eunoia - asexuaala miilestiiba, driizaak nemotiveets, labveeliigs noskanjojums pret kaadu
* tribe - uzmaaciiga miilestiiba, kas neliek miera, "seksuaala nieze" (skat. eromania, bet tribe nav tik kliinisks raksturs, var buut vienreizeeja paraadiiba)
* storge - sens vaards, ar ko apziimee ljoti dziljas juutas (var nebuut sexuaala rakstura)
* chimeros - neiistenota miilestiiba, ilgas
* pothos - ilgas (ar lielaaku iekaares piedevu nekaa chimeros)
* klepsigamia - miilestiiba aarpuslauliibas kontekstaa (jaaprecizee noziime)
* lyssa, pyrkaia - 'raging love', destruktiiva miilestiiba, no kuras rokas triic un jumts brauc, apseestiiba (gr. mania)
* miseros - miilestiibas un naida apvienojums (angliski love-hate, hating love)

man ir pienākusi gandrīz mīlestības vēstule vāciski, kas ir tik skaista, ka gribas raudāt aiz bezspēcības. lai kā es censtos, lai kādas vārdnīcas lietotu, lai kādus tekstus reciklētu, mani skribelējumi ir un paliks auslendera centieni uzlēkt augstāk par savu nabu. šī valoda nebeidz mani mulsināt un pārsteigt ar savu bagātību. mana gramatika aizvien ir pārāk intuitīva un kļūdaina, sintakse arī holandiešu valodas ietekmē ir sagājusi sviestā, turklāt es cenšos izteikties pārāk sarežģīti, tāpēc rezultāts ir tāds, kāds ir.

bet tā vēstule ir īsts mākslas darbs. katrs vārds ir savā vietā, ir gan aliterācijas, gan asonanses, gan iekšējais ritms, iespēle, kulminācija, kontrapunkts, izskaņa. tā ir rakstīta ļoti rūpīgi un saistoši, tikai būtībā nepasaka neko.

es nobijos, jo redzēju tevi sliktā sapnī - kāda balss teica, ka tu esot nomirusi, un es nodomāju "vai tiešām? cik žēl!", bet raudāt, protams, neraudāju, varbūt nespēju tam noticēt, kaut gan kā neticēsi paša acīm? es tevi vēroju it kā no malas - tu biji tādā baltā krekliņā ar garām rokām un zilā triko vestītē, tādā spilgti zilā, runā, tādi esot ūdeņi tālzemju salās, un tu "spirgi", t. i., eksplicītāk izsakoties, gulēji uz muguras, pagurusi gludināt vīra kreklus, pagurusi šmorēt, cept, vārīt, miltos vārtīt un viļāt vīra un pašas kuņģim paredzēto ēdienu, pagurusi atputekļot, mazgāt un citādi kārtot vīra un pašas pievandīto māju, pagurusi no cīņas ar kārtējo alerģiju, gripu, iesnām vai citām jūsu nemīlestības izpausmēm, līdz pienāca tava ora mortis, kaut kāda ārpuslaika stunda, nebija skaidrs, diena, vakars vai nakts, bet pašu brīdi es redzēju pavisam skaidri, tev uz kuplajām krūtīm uzgūlās vissmagākais bezspēks, un tu vārgi sauci vīru palīgā, bet viņš blakus istabā, kā ierasts, spēlēja spēles, čatoja vai sērfoja pa pornosaitiem un tevi nedzirdēja, un tad tev pa muti sāka nākt ļoti spilgtas asinis, ar kurām tu aizrijies un nosmaki.

sestdiennakt vienā studentkneipē ar vienu bavārijas gudrīti spēlējām šahu, un es atcerējos dažu labu mācību (vārda pamatnozīmē), ko esmu no tevis guvis, mūsu neskaitāmās šaha partijas zolitūdē, vientulību abpus šaha dēlim... atcerējos bezcerīgi. bet mūsu kneipes spēle ritēja savu gauso gaitu, es pieļāvu vairākas kļūdas un nodomāju, kāds kauns, vai es tiešām zaudēšu šim juristiņam, es balansēju uz zaudējuma robežas, bet nē, piepeši pār mani nāca TĀDA apskaidrība, visi gājieni tapa saprotami un redzami uz priekšu, it kā man smadzenēs būtu ieslēgusies īpaša turbīna, it kā es būtu ielēcis jaunā līmenī, atstājot spēlesbiedru kaut kur deep down, mokās un neziņā, kur viņu pēc brītiņa piemeklēja arī mats.

man uz galda atdusas apjomīgs dosjē ar virsrakstu 'réunion des agents', kura saturu es ar lielāko prieku norautu klozetpodā, nē, vēl labāk, atvērtu logu un palaistu lapas vējā, kā to filmās rāda, konfidenciālu papīru confetti pār pilsētu.

vajadzēja ķerties pie tā agrāk. un strādāt ātrāk un mērķtiecīgāk. neskaitāmi uzstādījumi un vēlmes, visas vēl realizējamas, piepildāmas, īstenojamas, tāpēc vēl jo besīgākas.

noi siamo due pagine dello stesso libro
(driikst es tevii ieliimeeshos?)

taads pamirums shais taisnlenkjielaas
pastaiga pa dzeltenas gaismas pielietu miglas trapeci
uudens un veestures smarzha
vasara
es to juutu

ar fraazi ti sei divertito
(laikam izskatos paarmaaciijies)
vakarnakt uz mazzini un romas ielas stuurja kaada sieviete piedaavaaja man glaazi dzeltena alcopopa nu tipa bacardi kokteili
un kad es teicu no grazie vinja teica vuoi questo fiore stiepdama man dzeltenu rozi
vinja bija ljoti skaista cik nu tumsaa vareeja redzeet
apmeeram manas mammas vecumaa ljoti piedzeerusies
vinja runaaja ar friulisku smekji

un tad vinja piedaavaaja man cigareti no kuras neatteicos
bet taa kaa vinjas rokas bija savazhojis alkopops un roze
man vajadzeeja raknjaaties sarkanaa samta sominjaa
tas bija satraucoshi

taa bija peedeejaa
un es aizsvilos un saaku duumot

Ce travail de l’artiste, de chercher à apercevoir sous de la matière, sous de l’expérience, sous des mots quelque chose de différent, c’est exactement le travail inverse de celui que, à chaque minute, quand nous vivons détourné de nous-même, l’amour-propre, la passion, l’intelligence, et l’habitude aussi accomplissent en nous, quand elles amassent au-dessus de nos impressions vraies, pour nous les cacher entièrement, les nomenclatures, les buts pratiques que nous appelons faussement la vie. En somme, cet art si compliqué est justement le seul art vivant. Seul il exprime pour les autres et nous fait voir à nous-même notre propre vie, cette vie qui ne peut pas s’« observer », dont les apparences qu’on observe ont besoin d’être traduites et souvent lues à rebours et péniblement déchiffrées. Ce travail qu’avaient fait notre amour-propre, notre passion, notre esprit d’imitation, notre intelligence abstraite, nos habitudes, c’est ce travail que l’art défera, c’est la marche en sens contraire, le retour aux profondeurs où ce qui a existé réellement gît inconnu de nous, qu’il nous fera suivre. Et sans doute c’était une grande tentation que de recréer la vraie vie, de rajeunir les impressions.

Mākslinieka darbs, cenšoties sazīmēt ko atšķirīgu aiz priekšmetiskā, aiz tā, ko slēpj pieredze un vārdi, ir kas pilnīgi pretējs mūsu ikdienas pūliņiem, ik minūti cenšoties novērsties no savas patības, pieliekot šim darbam punktu savas patmīlas, kaislību, prāta un paradumu vārdā, un tas viss krājas pār mūsu patiesajiem iespaidiem, lai tos pilnībā noraktu priekšrakstos un praktiskos mērķos, ko mēs aplam dēvējam par dzīvi. Īsi sakot, vienīgi šī sarežģītā māksla ir dzīva. Tikai tā kaut ko parāda citiem un liek mums pašiem saskatīt savu dzīvi, šo dzīvi, ko pats nevar "novērot", jo novērotais šķitums ir jāskaidro, nereti jāsaprot ačgārni un lielās grūtībās jāatšifrē. Bet darbu, ko ir paveikusi mūsu patmīla, kaislības, pakaļdarinātājs gars, abstraktais prāts un mūsu paradumi, māksla vērtīs par nebijušu, liekot mums doties atpakaļgaitā, atgriezties dziļumos, kur atrodas patiesi esošais, ko neesam iepazinuši. Un tas katrā ziņā ir liels kārdinājums – dzīvot jaunu, patiesu dzīvi, redzēt visu jaunām acīm.

Konstantins Kavafis (Κωνσταντίνος Καβάφης) (1863-1933)
Balsis (Φωνές)

Ιδανικές φωνές κι αγαπημένες
Balsis mīlētās un ideālās
balsis, mirušo un to, kas zuduši
mums, it kā nomiruši.

Dažkārt sapņos tās mūs uzrunā,
dažkārt domās saklausa tās prāts.

To atbalsīs tad mirkli piemeklē
mūs dzīves pirmās dzejas skaņas –
kā tāla mūzika, kas noklust naktī.

Charles Baudelaire, 1821-1867
Journaux intimes (fragmenti)

Par Dievu

Quand même Dieu n’existerait pas, la Religion serait encore Sainte et Divine
Dieu est le seul être qui, pour régner, n’ait même pas besoin d’exister.
[Arī ja Dievs neeksistētu, reliģija tik un tā būtu svēta un dievišķa.
Dievs ir vienīgā būtne, kas valda, pat neeksistējot.]

L'être le plus prostitué, c'est l'être par excellence, c'est Dieu, puisqu'il est l'ami suprême pour chaque individu, puisqu'il est le réservoir commun, inépuisable, de l'amour.
[Visizcilākā prostitūta ir Dievs, jo viņš, būdams neizsmeļama, kopīga mīlestības krātuve, ir visdižākais (labākais) katra cilvēka draugs.]

Par skaisto

Je crois que le charme infini et mystérieux qui gît dans la contemplation d’un navire en mouvement, tient, dans le premier cas, à la régularité et à la symétrie qui sont un des besoins primordiaux de l’esprit humain, au même degré que la complication et l’harmonie, -- et, dans le second cas, à la multiplication et à la génération de toutes les courbes et figures imaginaires opérées dans l’espace par les éléments réels de l’objet.
[Man šķiet, ka bezgalīgā un noslēpumainā burvība, ko slēpj braucoša kuģa vērojums, pirmkārt, saistīta ar sakārtotību un simetriju, kuras alkas tur cilvēka dvēseli savā varā, tāpat šī dvēsele ilgojas pēc sarežģītības un harmonijas, otrkārt, tā saistīta ar kuģa priekšmetisko elementu radīto iedomu tēlu un līniju telpisko izplatību.]

L’idée poétique qui se dégage de cette opération du mouvement dans les lignes est l’hypothèse d’un être vaste, immense, compliqué, mais eurythmique, d’un animal plein de génie, souffrant et soupirant tous les soupirs et toutes les ambitions humaines.
[Šīs līnijkustības radītā poētiskā doma izpaužas kā pieņēmums par plašu, saražģītu, milzīgu, bet graciozu būtni, par apgarotu dzīvnieku, kas pārdzīvo un pauž visas cilvēka ilgas un centienus.]

Par mīlestību

L’amour peut dériver d’un sentiment généreux: le goût de la prostitution; mais il est bientôt corrompu par le goût de la propriété. L’amour veut sortir de soi, se confondre avec sa victime, comme le vainqueur avec le vaincu, et cependant conserver des privilèges de conquérant.
[Mīlestība var rasties dāsnuma uzplūdos – tā garšo pēc prostitūcijas, bet drīz vien to samaitā īpašumtiesiska piegarša. Mīlestība grib iet pāri robežām, sajaukties ar upuri tā, kā uzvarētājs saplūst ar uzvarēto, tomēr tā nevēlas atteikties no iekarotāja privilēģijām.]

Par cilvēku

Il n'existe que trois êtres respectables: Le prêtre, le guerrier, le poète. Savoir, tuer et créer. Les autres hommes sont taillables et corvéables, faits pour l'écurie, c'est-à-dire pour exercer ce qu'on appelle des professions.
[Eksistē tikai trīs cienījamu ļaužu sugas – priesteri, karotāji un dzejnieki. Zinātāji, slepkavas un radītāji. Visi pārējie cilvēki ir manipulējami un ekspluatējami – viņi ir radīti stallim, proti, tam, ko sauc par profesijām.]

Plus l'homme cultive les arts, moins il bande. Il se fait un divorce de plus en plus sensible entre l'esprit et la brute. La brute seule bande bien, et la fouterie est le lyrisme du peuple.
[Jo vairāk cilvēks pievēršas mākslām, jo mazāk viņu kaut kas seksuāli uzgriež. Viņa gars aizvien vairāk attālinās no lopiskā. Labi stāv tikai lopiskam tēviņam, un kniebšanos apdzejo tikai vienkāršie ļaudis.]

Foutre, c'est aspirer à entrer dans un autre, et l'artiste ne sort jamais de lui-même.
[Pisties nozīmē censties iekļūt citā cilvēkā, bet mākslinieks nekad neiziet ārpus sevis.]

"Cilvēka ķermenī dzīvo pagājības stundas, tālab tas spēj ļoti sāpināt to, kas šo cilvēku mīl, jo tas glabā tik daudzus prieka un baudas brīžus, kurus pats glabātājs jau sen aizmirsis, bet kas nežēlīgi atgādina šos mirkļus vērotājam, kas ilgi un greizsirdīgi tīksminās par mīļoto ķermeni – tik greizsirdīgi, ka ir gatavs to iznīcināt. Raugi, pēc nāves Laiks aiziet no ķermeņa, un atmiņas – tik vienaldzīgas, tik blāvas – pagaist no nebūtībā aizgājušā un drīz atstās arī tos, kurus tās vēl moka, beigu beigās tās aizies bojā, kad nokaltīs dzīva ķermeņa iedvesmoto vēlmju saknes."

Temps retrouvé, 4, 264.

ak, būtu cirvis, driskās es, faķīrs, grautu haosu ielās, jo klusas laimes man nav, ordeņus piekaŗu rūsas saēstā trubaa, un vai zini...

zilgme virs ūdens tracina sapni rūgtām putām. o, nav man laikam ko jautāt, iedomu horizonts gurdina fantastiski. es dzīvi cildinu - bez apstājas.