aptumšotā versija - évidemment, marcel

"Cilvēka ķermenī dzīvo pagājības stundas, tālab tas spēj ļoti sāpināt to, kas šo cilvēku mīl, jo tas glabā tik daudzus prieka un baudas brīžus, kurus pats glabātājs jau sen aizmirsis, bet kas nežēlīgi atgādina šos mirkļus vērotājam, kas ilgi un greizsirdīgi tīksminās par mīļoto ķermeni – tik greizsirdīgi, ka ir gatavs to iznīcināt. Raugi, pēc nāves Laiks aiziet no ķermeņa, un atmiņas – tik vienaldzīgas, tik blāvas – pagaist no nebūtībā aizgājušā un drīz atstās arī tos, kurus tās vēl moka, beigu beigās tās aizies bojā, kad nokaltīs dzīva ķermeņa iedvesmoto vēlmju saknes."

Temps retrouvé, 4, 264.