aptumšotā versija - atmiņu spēks un garša (melnie uzvar)

sestdiennakt vienā studentkneipē ar vienu bavārijas gudrīti spēlējām šahu, un es atcerējos dažu labu mācību (vārda pamatnozīmē), ko esmu no tevis guvis, mūsu neskaitāmās šaha partijas zolitūdē, vientulību abpus šaha dēlim... atcerējos bezcerīgi. bet mūsu kneipes spēle ritēja savu gauso gaitu, es pieļāvu vairākas kļūdas un nodomāju, kāds kauns, vai es tiešām zaudēšu šim juristiņam, es balansēju uz zaudējuma robežas, bet nē, piepeši pār mani nāca TĀDA apskaidrība, visi gājieni tapa saprotami un redzami uz priekšu, it kā man smadzenēs būtu ieslēgusies īpaša turbīna, it kā es būtu ielēcis jaunā līmenī, atstājot spēlesbiedru kaut kur deep down, mokās un neziņā, kur viņu pēc brītiņa piemeklēja arī mats.