11. Decembris 2008
o, izrādās, klaboju jau vairāk kā gadu. nebiju pamanījusi, un tas ir jocīgi, zinot manu apsēstību ar laiku. precīzāk, ar laika skaitīšanu (vai tas nav manāms?)
ap jauno gadu būs 3 gadi veģetārismā
gads klabošanas
2arpus mēneši studēšanas anglijā
3 gadi, kopš pazīstu savus draugus, vienus no labākajiem draugiem
10 gadi draudzības ar vismīļāko druženi :)
ā, un es vairs nemirstu. tagad vairs tik iesnas palikušas.
un 3 dienas līdz mājām. TRĪS!! ei tu nost :)
laikam paēdis cilvēks tiešām ir laimīgs cilvēks.
nesen paēdu, esmu laimīga šodien :)
6. Decembris 2008
vēl aptuveni nedēļa
a domās jau esmu mājās
sasodīts, kā gribētu jau rīt braukt mājās
bet vēl divas esejas jāpārdzīvo.
un tad mājās. mājāmājamājāmājā
taize.
iegāju mājaslapā, klausos dziesmas, skatos vecās bildes.. un tāda miera sajūta sirdī, tieši tieši sirdī, fiziski sajūtama, tik skaisti, ka raudāt gribas. fiziski sajūtams miers. sajutos uz brīdi tā, it kā atkal būtu tur.
4. Decembris 2008
nodota eseja, štruntīga, bet nodota.
tagad nevaru saprast, ko darīt. iet gulēt? miegs it kā nenāk, tāda apdullusi skaidrība galvā. bail iet gulēt, ja nu pamostos tikai trešdien, kad viss jau nokavēts?
nu jau ir tiktāl, ka vairs nevar neko saprast, koncentrācija pazūd ik mirkli. bet drīz jau varēs čučēt. bet organisms, šķiet, vairs pat nesaprot, ka vajadzētu gulēt, vienkārši saprot, ka, sak, tā dura kaut kādas stulbības dara.
visas emocijas tagad tik.. īstas un vienkāršas. tādas apskaidrotas un primitīvas. savā ziņā skaisti.
šonakt cibojās kā nekad.
pēdējās 3 dienas saplūdušas vienā dienā, un es nesaprotu, kas īsti šodien ir par dienu.
bet ja jūs redzētu, cik ārā sasodīti skaisti puteņo. nezinu, kā bija rīgā, neredzēju, droši vien vēl skaistāk. bet tagad.. nu.. beidzot. beidzot man ir decembra sajūta, skatos kā sniegpārsliņas kūst uz mana loga unn... ēdu mandarīnus (eh, cik tomēr esmu klišejiska), un priecājos. par to, ka drīz uz mājām. par to, ka vairs tikai 2 esejas. par to, ka viss taču ir labi.
atceros, kad ļoti veiksmīgi dejojot dabūju ceļa bļodiņas dislokāciju, aptuveni 2 nedēļas vispār nevarēju paiet, nākamos divus mēnešus kliboju. laikam viens no briesmīgākajiem periodiem manā dzīvē - biju tik ļoti aizrāvusies ar treniņiem un tad, pēkšņi, bladāc, stop. bija sajūta, ka nekad vairs nestaigāšu normāli.
tagad līdzīga sajūta. liekas, ka nekad negulēšu vairāk:)
fak, rokas trīc, nevaru nokoncentrēties. došu sev pusstundas pārtraukumu, moš izstaipīšu kājas, aiziešu kaut ko ēdamu uztaisīt. jāatjēdzas. un mugura vēl sāp, sasodīts.
pamodās čīkstulis gražulis:)
bet ārā snieg uz vella paraušanu, būs skaists rīts.
31h nomoda un man ļoti sāk nākt virsū lūziens.
IR jāsamurgo eseja. tad varēs gulēt kaut līdz sestdienai. un tad viss no jauna - vēl divas esejas. trešdienas vakarā jānosvin, piektdien jāpasvin, pirmdien mājās. tāds ir plāns. jāsaņemas.
jāiztur vēl (ieskaitot lekciju, kurā eseja jānodod) 9,5h. nezinu, kā to izdarīšu. ziņošu vēl:)
apskatījos savu google.lv meklēšanas vēsturi, daži ieraksti iejūsmina:
100 movies to watch before you die
caffeine high
cheap flights
how to stay awake
jack wills (centos noskaidrot, kāpēc tas brends te tik populārs)
m to feet
pounds to kg (tās sasodītās mērvienības)
stone weigh (un kamēr to noskaidroju..)
pasūtīt kādu dirst (?)
rave outfit
train london
ūdens enerģētika (?)
ugg boots (kārtējo reizi - slima mode, kas izkropļo visu meiteņu kājas, bet populāra tāpat)
valūtas kurss
word count
you fail
mana labā lietuviešu čommene, kas šodien izpalīdzēja arī ar prāta vētras sarīkošanu par šonakt rakstāmās esejas tematu, pa skaipu sūtīja failu. teica, ka mani iepriecināšot. un tur nu tā uzradās. mirguļojoša egle mana datora kreisajā, apakšējā stūrī. lai cik ļoti dumja būtu, nespēju noņemt.
12 stundas, lai uzdzejotu vēl vienu eseju.
3. Decembris 2008
5h30min līdz esejas nodošanai, nav uzrakstīts ne vārds, un es pat nevaru satraukties. vienīgi tāds pēdējā brīža adrenalīns, domas joņo, ir daudz, ko teikt. līdz 12tiem lasīšu vēl (jo lasīts ir pietiekoši), tad no 12tiem - 15tiem rakstīšu. ceru, ka paspēšu.
"racing the clock"
man bija drusku uznākušas bailes par to, kā būs, kad aizbraukšu mājās.
tikko pazuda. sasodīts, kā es gribu visus satikt! beidzot!!! kā man gribās visus samīļot, pieskarties cilvēkiem, uz kuriem 2 mēnešus tik caur datora aci esmu skatījusies. gribās atkal kopā smieties ne tikai ar webkameras palīdzību.
eeehehhhhheee :)
11 dienas, TIKAI 11 dienas!!!!!!!!!!!!!!!
un man vēl ir aptuveni 11 stundas, lai pabeigtu eseju :o
atkal bezmiega nakts, atkal hiperaktīva sajūta!
1. Decembris 2008
viss būtu kārtībā, ja nesāpētu acis
esmu izdzērusi pārāk daudz melnās tējas. dzeru tikai ļoti stipru melno tēju. un nu jau laikam esmu pāršāvusi pār strīpu, ēdusi neko neesmu kopš 3iem rītā, tik tēju pļumpēju iekšā. acis drusku tā kā krīt ciet, bet sirds baigi jocīgi uzvedas. kaut kur esmu dzirdējusi, ka no pārāk liela tējas daudzuma varot nomirt. šī ir mana pēdējā krūze šodien.
vēl viena bezmiega nakts. beidzot sāku aizrauties ar mācībām, sen tā nebija bijis. pašlaik ar interesi lasu par to, kā vācu sabiedrība reaģēja uz antisemītismu nacistiskajā vācijā. interesanti.
un dienas plāns gatavs. ir jāraksta eseja. pirms tam, pirms lekcijām, jāsadzeras espresso, lai acis neaizkrīt ciet jau trijos. tagad dzeru trešo tējas krūzi, un domāju, ka jāiedzer kofeīna tabletītes. drošības pēc. gribu šodien pabeigt. vai vismaz daļu uzrakstīt.
un atkal klasiskā mūzika.
gribu uz simfoniskā orķestra koncertu.
šodien jau 1. decembris.
johaidī, kā laiks skrien.
un es nomierinājos par esejām. pagaidām. galvenais ir nokoncentrēties uz to, kuru tagad rakstu, par antisemītismu, tā ir SUMMATIVE (tiek ņemta vērā, izliekot gala atzīmi), otra, tā kas ceturtdien jānodod, ir FORMATIVE (netiek ņemta vērā, kā treniņš). un ir interesanti. tikai vislaik raudāt gribas, jo temats bēdīgs. iešu uzvārīšu sev makaronus.
