Tā būtu, ja runa ir par privātu pasākumu. Šādu personu varētu lūgt aizvākties no privāta pasākuma. Pilnīgi piekrītu. Ciba nav privāts pasākums (ja vien pēkšņi neuzrodas īpašnieks, kas izdzēš kādu lietotāju, kas, piekritīsiet, ir mazticami) — to var pielīdzināt publiskai telpai (pilsētas laukumam). Ja šādi komentāri nav vēlami, tos katrs žurnāla īpašnieks var ierobežot ar tehniskiem risinājumiem (screening/ban/atspējošana).

Aicinu iepazīties ar ASV Augstākās tiesas spriedumu lietā "Packingham v. North Carolina", kas pieeju Internetam pielīdzina "publiskai telpai", kurā ikvienam ir tiesības atrasties—pat notiesātiem noziedzniekiem. Vārda brīvība dažkārt rada nepatīkamas blaknes—var gadīties, ka runas tiesības būs jādod arī personai, kas mums nepatīk, mūs uztrauc, izraisa riebumu utt., bet tieši to nozīmē īstas tiesības uz runas brīvību. Runas brīvība nenozīmē, ka pieļaujama tikai patīkama, cildinoša, slavinoša vai neitrāla runa. Runas brīvība nozīme to, ka vienlīdz aizsargāta ir arī "uzmācīga", nepatīkama, riebīga, satraucoša un viebīga runa.