Ironiskā kārtā uzlabot sabiedrību vēlas visi, tikai izpratne par vēlamo rezultātu ir atšķirīga. Psihoaktīvas vielas nav "pagātne", vai kaut kāda arhaiska palieka. Prāta stāvokļu izmainīšana ir raksturīga visām kultūrām, sabiedrībām, jā, jau no aizvēsturiskiem laikiem; nav iemesla uzskatīt, ka tas mainīsies, vai, ka to mainīt būtu vēlams, vai vērts ('efektīga un nepiekāpīga likumdošana', viegli teikt). Psihoaktīvas vielas par ļoti ir tagadne, ieskaitot psihiatrijā kopš pagājušā gadsimta 50-tajiem. Un pirms uzklausīt iebildumus, kāda slikta industrija ir big pharma, piebildīšu, ka daudziem smagi psihotiski un depresīvi simptomi tiek atviegloti ar zāļu palīdzību.

Neesmu pāŗliecināts, vai kāds "aizstāv marihuānu", vai arī iestājas par saprātīgu, ņemot vērā lietu stāvokli, evidenci un vēsturisko pieredzi, politiku, tādu, kas kā prioritāti izvirzītu mazināt ciešanas, nevis sekot apgaismības ideāliem (ko arī ērti var sasaistīt ar "pagātni").
Turklāt, vai kāds ir izbijis, vai esošs marihuānas lietotājs neko neizsaka diskusijai, tas ir ad hominem. Tēja un kafija arī ir psihoaktīvas vielas, tāpat kā šokolāde, līdz ar to pēc tādas loģikas, visi, kas tās lieto, arī būtu jāuztver ar aizdomām.

Brīvais tirgus ir paralēls jautājums. Neviens jau nestrīdēsies pret to, ka globalizācijas rezultātā daudzas vielas ir 'deteritorializētas', izrautas no to dabīgā un kulturālā konteksta, kā rezultātā to lietošana vairs nav strikti noteikta, tradicionāla un kontrolēta (labs piemērs šeit būtu Native American Church un peyote). Vielas ir kļuvušas par preci un par tādu tās arī paliks, ir jāstrādā ar to.