"But instead of criticizing religion, he’s taken to criticizing atheism." !!!

It kā ateismu nedrīkstētu (nav runa par varēšanu, jo to var darīt, ir jādara un tiek darīts) kritizēt, it īpaši no ne-ticības pozīcijām. Tā vietā, lai konstruktīvi pieietu diskusijai, tiek ieņemta aizvainotības un neizpratnes pozīcija, a la dogmas ir tikušas pārkāptas. Līdzīgi kā gadījumā ar Nagelu, lai gan šeit neesmu iedziļinājies pašā argumentā, bet sociālā dinamika ir tieši tāda pati.

Tu tāpat jau esi pasteidzies atdraugot, emociju uzplūdā, droši vien, un pēc tam racionalizācija piebeigs šo procesu.

Mani pārsteidz šāda new atheism piekritēju nerēķināšanās ar dzīvotu realitāti. Rietumu insulārā domāšana, kas, šķiet, pilnība ignorē visu pārējo, kas pastāv ārpus augstās modernitātes zinātniskās paradigmas.
Tas, ka reliģiskās institūcijas nodara daudz nevēlamu un novēršamu, nav noliedzams. Bet man ir nesaprotams tas, kā var noliegt reliģijas plašā nozīmē, lasi antropoloģiskā, centralitāti sabiedrībās. Tā ir kaut kāda skriešana ar galvu mūra sienā. Paskaties uz transhumānistu vīzijām, tās nav reliģiozas to raksturā?