svētdiena
Šodiena tāda mazliet sagurusi pēc vakar ieilgušās pasēdēšanas. Ap pusdienas laiku pamošanās, beidzot bez modinātāja tarkšķa, un ļoti vēlas brokastis ievadīja dienu tīkamā, laiskā noskaņojumā. Lietus, kas jau no agra rīta sitās logā, pārtapa slapjā putenī. Lielisks laiks, lai dotos pastaigā pa kādreiz Rotšildiem piederējušo parku, kur, pirmajā reizē esot, starp brikšņiem pārsteidza obelisks un mazliet atstatus no tā saglabājusies balta vasaras mājas fasāde ar kolonnām. Spēcīgais vējš arvien pieņēmās spēkā un kokos šņāca vāgnerisku motīvu. Vaigi bija sapūsti sarkani, bikses slapjas un plaušas pilnas ar svaigu gaisu. Laiks atgriezties mājā, iekurt kamīnu, lēnām uzrakstīt un nosūtīt kopsavilkumu, labākājās tradīcijās un tātad gandrīz pēdējā brīdī. Godīgi jāpiebilst, ka cenšos laboties. Bet vakariņās turpinās brikšņu tēma ar brieža cepeti, kam klāt labi derēs Château La Lagune, Haut-Médoc, 2000. Vakara izskaņā dokumentālais kino - pretrunīgi vērtētā 'The Ax Fight'.