Ar 'nekārtību' tiek piedāvāts saprast civilās pašorganizēšanās sistēmu, kas ietver organizēto noziedzību, neregulētu uzņēmējdarbību, jaunus pilsoniskās piederības veidus (i.e. pilsonības pārformulēšana ārpus binārās valstiskās piederības - bezpavalstniecības sistēmas). Liela nozīme ir, piemēram, pilsētas arhitektūrai, kas attiecīgi veicina, vai apgrūtina šos procesus telpā (ekstrēms piemērs Brazīlijā). Šī nekārtība ir pieaugošs un ietekmīgs konkurents t.s. leģitīmajai kārtībai. Varas struktūras cenšas izvairīties no nenoteiksmes, jo 'space of ambiguity' ir draudi varai un tās pārstāvjiem. Kas visu šo padara vēl intensīvāku ir fakts, ka bieži vien šajās valstīs politiskā un policejiskā vara ir cieši saplūdušas un korumpētas. Plus tas viss kontekstā ar migrāciju un globalizācijas procesiem. Klausījos konkrēti šos. Davis vairāk piedāvāja 'disorder' kā analītisku perspektīvu, bet Simone uzsvēra uz pārmaiņu nepieciešamību un "letting go, letting be", dodot vairāk vietas pašnoteikšanās procesiem kā nozīmīgam mūsdienu sociālās realitātes aspektam.