Watt ierosināja interesantu diskusiju. Gribētu mazliet piebilst. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka marihuāna izraisa atkarību, tāpat kā atkarību izraisa alkohols, azartspēles, citas narkotikas, zāles, masturbācija, enerģijas dzērieni utt. Katram no šiem atkarības veidiem ir sava kaitīguma un blakusefektu gradācija. Otrkārt, atkarība rodas tai predisponētiem indivīdiem. Šobrīd pastāv divas pretstatītas teorijas, kas skaidro atkarību, tās ir "atkarības kā slimības modelis" un "atkarības kā dzīvesveida modelis". Neiedziļinoties sīkāk, manuprāt, tās abas ir apvienojamas, kā jau tas līdzīgos gadījumos ir noticis līdz šim (skat. piem. bioloģiskais esenciālisms un sociālais konstruktīvisms homoseksualitātes skaidrojumā). Jebkurā gadījumā, diskusijas kontekstā viens no svarīgiem aspektiem ir predisponētība, gan kā indivīda vispārējs fizioloģisks stāvoklis un psiholoģiski raksturojams stāvoklis, gan kā fizioloģiska un psiholoģiska noturība pret atkarību izraisošu procesu iedarbību. Atkarības ierosinātājs var būt gan psiholoģisks kompensācijas mehānisms, gan destruktīvs pašrealizācijas veids (indivīda primāra tieksme nokļūt atkarībā, un sekundāra tieksme pēc bezpalīdzības stāvokļa un tā kompensācijas, kas vienlaicīgi ir arī ieguvums), gan nejauši - netīšām apgūts uzvedības modelis (iepatikās un pazuda kontrole).
Ir skaidrs, ka visas vielas nav vienādas. Bet es sliecos piekrist, ka marihuānas kriminalizācija, salīdzinot, piemēram, ar alkohola legālo statusu, ir nepamatota, jeb vāji pamatota. Par to, kādi tam varētu būt iemesli, zinu dažādus minējumus, sākot ar konservatīvu stagnāciju, aprēķinu utt., beidzot ar konspirācijas teorijām par tirgus sadali. Savus spriedelējumus šajā jautājumā pagaidām paturēšu pie sevis, neesmu tos vēl skaidri noformulējis pats sev.