Rotēšana ap sevi pārtraucas. Vismaz reizēm. Šodien bija tāds moments. Kad gāju uz veikalu, kad nācu atpakaļ, atrodoties ceļā, esot gaisā, tur kaut kur, virmošanā. Atslābinoši pārtraukta noņemšanās ap un gar sevi. Vismaz kaut kādā ziņā, vismaz daļēji. Bija ēnas, paguvu galvā ierunāties, ka atkal apveļos, bet bija viegli, par spīti nemazgātajiem matiem un drānām smaidot sasveicinājos ar pazīstamiem pretimnācējiem, priecādamās par viņu smaidīgumu, neturpinot sevī nezkādus dialogus. Zinu, ka tas nepačib pavisam, ka viss tepat vien. Varbūt tieši tāpēc var priecāties par brīdi atslābuma no sevis.