*

August 17th, 2014

11:01 am

Sāku lasīt vairākas grāmatas vienlaikus.

Greiems Simsions "Projekts Rozija", Viljams Brūss Kamerons "Ziemassvētku suņi" un Osho "Par seksu".

Un visi labi, visi mīļi, kā ir sacīts kādas cita izdevuma virsrakstā. Rozija ir pat mazliet ekstravagants darbs, par vīrieti sirgstošu ar kādu autisma paveidu, kurš visai burtiski uztver apkārtējo sacīto un izjūt grūtības socializēties, tāpēc nolemj atrast sievu ar anketēšanas palīdzību, un tad, kā nu tas viss izvēršas, cik brīžiem komiski, labestīgi. Suņi ir ļoti atvieglinošs stāsts, tik ērti nesarežģīti lasīt, ka ķermenī (acīs, skaustā) gandrīz uzreiz momentāni iemājo tāds atslābums, ka var pasmieties un labpatikā noņurdēties. Sekss nav gluzi mana prioritāte, lai vai kā šo apgalvojumu varētu pēc tam izvērst un apvērst, vienkārši biju kaut ko senāk pašķirstījusi no Ošo un tāpat šoreiz pašķirstu, ir savādāk nekā pāris citās lasītās grāmatās par tematiku, visai nereālistiski vietām, bet tagad taču vārda brīvība, un slikti jau nemetas, tāda dzīve, dažnedažāda izpausmēs.

12:48 pm

Rotēšana ap sevi pārtraucas. Vismaz reizēm. Šodien bija tāds moments. Kad gāju uz veikalu, kad nācu atpakaļ, atrodoties ceļā, esot gaisā, tur kaut kur, virmošanā. Atslābinoši pārtraukta noņemšanās ap un gar sevi. Vismaz kaut kādā ziņā, vismaz daļēji. Bija ēnas, paguvu galvā ierunāties, ka atkal apveļos, bet bija viegli, par spīti nemazgātajiem matiem un drānām smaidot sasveicinājos ar pazīstamiem pretimnācējiem, priecādamās par viņu smaidīgumu, neturpinot sevī nezkādus dialogus. Zinu, ka tas nepačib pavisam, ka viss tepat vien. Varbūt tieši tāpēc var priecāties par brīdi atslābuma no sevis.

12:55 pm

Mazliet vēsākais laiks tieši patreiz ir pašā pašā laikā. Ļoti novērtēju. Priecājos. Pateicīga.

Savā ziņā tie ir patīkami rituāli. Apvilkt jaku ap pleciem, ļaut mazliet plandīties vējā, iet, soli aiz soļa, re kā. Skaisti un sildoši, jo tā ir atrasta, šī vajadzība pēc jakas, un tas ir iespējams, jaku var apvilkt, dzīve ir iespējama, ir varēšana, var pasapņot un tik tiešām arī varēt (apvilkt jauku, tad novilkt, nolikt pa rokai), tik patīkami.
Powered by Sviesta Ciba