* (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} galotnes) rakstīja,@ 2014-08-10 09:02:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Iepriekš biju staigāt, un bez f-kameras, bet ieraudzīju nu tāādu skaistum skaistu zirnekļtīklu brikšņos, kā no grāmatas, kā no fotomeistaru darinājumiem, saulei spīdot caur stīgām, simtiem pērļu atmirdzot. Biju patiesi aizgrābta, tiku domājusi, ka nebūs dots ko tādu ieraudzīt, ka tas tikai citās zemēs, augstu kalnos vai dziļi plašos mežos. Bet te, pavisam blakus, cilvēka augstumiem no visām pusēm sasniedzami. Labi, nosolījos, ka nākamajā reizē iešu atkārtotos izlūkos, būšu pati uzmanība. Domāts darīts. Tikai - viss līdzeni, kārtīgi nopļauts! Ne zariņa, viss, līdz ar zemi. Un kaut kur, sasaucoties ar emociju, likās, ka tas atgādina tīreli kāds "Bāskervilu sunī" - viss pa tīro, tāds kā tukšs, un arī salmu tuksnesīgā krāsā, vienīgā atšķirība augusta mēneša pilnbrieda saules kveldēšanā. Šī mīlīgā dāma gan arī nebūs gluži tas, kas literārajā darbā izsmeļoši aprakstīts, bet stāsts par jutoņu un tās ietekmēto kārtējo pogas spaidīšanu, knipsējot vien, ja jau reiz uz to iets.
Nopūsties:
