*

09:02 am

Iepriekš biju staigāt, un bez f-kameras, bet ieraudzīju nu tāādu skaistum skaistu zirnekļtīklu brikšņos, kā no grāmatas, kā no fotomeistaru darinājumiem, saulei spīdot caur stīgām, simtiem pērļu atmirdzot. Biju patiesi aizgrābta, tiku domājusi, ka nebūs dots ko tādu ieraudzīt, ka tas tikai citās zemēs, augstu kalnos vai dziļi plašos mežos. Bet te, pavisam blakus, cilvēka augstumiem no visām pusēm sasniedzami. Labi, nosolījos, ka nākamajā reizē iešu atkārtotos izlūkos, būšu pati uzmanība. Domāts darīts. Tikai - viss līdzeni, kārtīgi nopļauts! Ne zariņa, viss, līdz ar zemi. Un kaut kur, sasaucoties ar emociju, likās, ka tas atgādina tīreli kāds "Bāskervilu sunī" - viss pa tīro, tāds kā tukšs, un arī salmu tuksnesīgā krāsā, vienīgā atšķirība augusta mēneša pilnbrieda saules kveldēšanā. Šī mīlīgā dāma gan arī nebūs gluži tas, kas literārajā darbā izsmeļoši aprakstīts, bet stāsts par jutoņu un tās ietekmēto kārtējo pogas spaidīšanu, knipsējot vien, ja jau reiz uz to iets.

• [epizodes]

09:06 am

Tas ir mājas minka, kurš principā jūtas kā apkārtnes kundziņš - staigā tik tiešām kur tīk, ceļu griezt negrasās, bet vienlaikus spēj būt pats piemīlības iemiesojums, kad pienāk, palūkojas acīs tik mierpilni atbrīvoti un, izrietot no statusa, labvēlīgi pret apkārtējiem. Skaists kažoks, dzidras acu dzīles, spēka gadi, noslieces uz brīvību. Ļaužu siržu lauzējs, kas, pienāk brīdis, un atalgo ar tādu tikko tveramu sajūtu - var priecāties, ka kādam klājas labi, ka kāds izskatās labi, vai tad ne, un, palūkojies tik, tu taču arī esi labs cilvēks, staigā droši, pasaule ir laba.

• [epizodes]

09:11 am

Satikāmies, kad gājām uz veikalu pēc dzeramā krājumiem vasaras tveicē. Un, kamēr saimnieki tērzēja, es mēģināju nodibināt kādu kontaktu ar šo piemīlīgo, svaigi safrizēto jaunskungu, kurš vienubrīd arī ļāvās, sak' ja jau tev tā vajag lūgtum arī. Skaists un jauks raksturā, cik varu spriest, prieks.

• [epizodes]

11:55 am

Filma Frances Ha (2012). Viņa cenšas smaidīt par dzīvi un par sevi. Tādā skumjā vieglumā. Un filmas melnbaltā versija to vēl vairāk izceļ. Viņas mati mezglā pakausī, punktaina kleitiņa, melna jaciņa. Viņa tiešām tiecas visu un visus uztvert viegli un priecīgi. Viņa saka vārdus: "Es tevi mīlu" un "Es jūs mīlu".

- Nu, kā tev iet?
- Labi. Normāli. Dzīvoju it kā. (smaids, balss priecīga)

- Tu esi bijusi Parīzē?
- Jā, sen. Tas bija sen. Tas neskaitās. (smiekli)

- Kas tu esi?
- To nevar tik viegli izskaidrot...
- Tik sarežģīts amats?
- Es vienkārši tā īsti nestrādāju. Esmu dejotāja, laikam.
- Ā, skaidrs.

Aptuveni 48 - 51 minūtē filmā par to, ko meitene vēlētos no attiecībā, ja tādas rastos. Viņa ierunājas par to tā aizgrābti. Apkārtējie tusiņā sēž, klausās mazliet garlaikoti, un ir tik tāli un sveši. Tad meitene dodas prom no pasēdēšanas, ceļā sastop vēl paziņas, runā un atkal pretim ir tāli un atvešināti, bet viņa pasmaida, pasmejas, dodas atkal tālāk - viena. Filmas beigās viņa viena dejo pie strūklakas.

- Kā tev iet?
- Super! Lieliski!


http://www.imdb.com/title/tt2347569/?ref_=nv_sr_1

• [epizodes]