gailis ([info]gailis) rakstīja,
@ 2011-12-30 00:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Varbūt man arī vajadzētu dzert kaut kādas tabletes, lai būtu vairāk prieka, vai arī jāstājas kādā sektā, jo sabiedrībā esmu diezgan priecīgs. Vispār man sabiedrība diez ko nepatīk, taču vairāk par sabiedrību es pats sev nepatīku.
Šodien cilvēki man novēlēja nemainīties, bet būt tādam, kāds esmu. Viņi nezina, kas dzīvo manā galvā, bet gan jau arī tavā galvā dzīvo ne tikai priecīgie dzīvnieki.
Manas galvas priecīgie dzīvnieki palēnām izmirst. Mazi, priecīgi un mirstoši kā Tasmānijas tīģeri.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kjiegjels
2011-12-30 18:34 (saite)
To, ka svešs vai jebkāds cits rakājas manī, es arī negribu, tas pat vienmēr ir bijis lielakais bieds, bet tajā vājprātā un pašiznīcībā pienāk brīdis, kad liekas, ka tā ir vienīgā izeja. Kad tiec fiziski lēnām nogalināts, un negribot to dari pats. Vispirms paralizēts, tad akls pamuļķis un traks.
Es, protams, priecājos, ka Tu vari pateikt "nē, es negribu, man nevajag" un arī noteikti negribu nevienu mācīt, bet novēlu, lai Tev nav jānonāk līdz tam, kad klauvēsies pie visām durvīm un izmisīgi lūgsies, lai kāds Tevi izglābj no sevis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?