nekad neesmu vēlējies būt uzbāzīgs, lai domā, ko grib, viss (ne jau viss) vienalga, bet galvenais, lai nedomā, ka esmu uzbāzīgs. it kā būtu kaut kāda etiķete, kas radīta ar mērķi, lai cilvēki viens otram, cik nu iespējams, netraucētu. gribētu būt tāds ar etiķi ieberzies un atturīgs, nē, nav jau tā, ka gribētu, bet tā būtu labāk.
galvu jau arī pret sienu sasist negribas.