nemūžam neuzminēsiet
Mans jaunais gads iesākās ar diviem igauņiem, kuriem rādu sunīti Pūku, apgalvojot, ka tā ir viena no Latvijas baltajām vardītēm. Vilcienā atklājās, ka man būs vēl daudz jaunu draugu - piemēram, dūdiņa, kura prot nenovērst savu skatienu tik ilgi, lai man jau būtu jābaidās, un ģimene, kura dodas no Liepājas uz Daugavpili. Es devos uz Skrīveriem. Skrīveros mani brīžiem pārņēma grūtsirdība, kura savu kulmināciju sasniedza ap septiņiem rītā, kad ierosināju, un Katiņa apstiprināja, ka viss būs daudz stulbāk nākotnē. Ja tu guli kājgalī, tad jārēķinās, ka kāds var arī iespert. Es gan gulēju uz meža cūku ādām un kaut kas mani sauca par alu sievieti. Meitene, kuras grupai vienu no dziesmām ("Saule un vējš) sarakstījis Ainars Virga, nemitīgi dažādi centās izjaukt romantisko gulēšanu. Atņemot ādas. Manī modās dumpis un ļaunums, tāpēc savā galvā uzraku informāciju par viņas sasitību ar popgrupu "Podziņas" un bieži aicināju kaut ko aizpogāt. Izrādās, ka tā bija rēta viņas sirdī. Pasaulē it kā ir pārāk daudz vilta, melu un seksa. Bet ne jau tur.

Nākamajā dienā viss bija kā pirms piecpadsmit gadiem. Kafejnīca ar kamīnu un bļodiņa ar sāli (nevarēju īsti izlemt, kā labāk noraksturot). Pirkām vilciena biļeti līdz Origo, bet Rīga vēl joprojām nebija gatava. Ielās rādās briti, aziāti un norvēģi, it kā visiem latviešiem iepriekšējā nakts būtu bijusi sevišķi neparasta un grūti pārvarama. Tie pāris, no kuriem viens stāsta par savas sievas šķibajām acīm, salīdzinot tās ar dibena strīpiņu, bet otrs piedāvā nākt pataustīt astoņus centimetrus lielu dzimumlocekli, neskaitās. Mums tomēr kaut kā izdodas turpināt, jo parādās kaķītis Brencis ar vienu asu nagu. Ar tieši to aso nagu var pāršķelt cilvēkiem rīkles, jo nevienam jau uzticēties nevar. Es nemūžam neuzminēšu, kāpēc viņam patīk Rokijs (tas bokseris) un vēl dažādas citas lietas. Tomēr es drīkstu pacelt labo roku, ja vēlos doties mājās, bet kreiso, ja vēlos naudu. Laikam abas rokas bija jāpaceļ gadījumā, ja vēlos raudāt. Vēl tur bija Aiga un Sarmīte ar tādiem pašiem noteikumiem. Un patiesībā nogriezt lācītim galvu - tā ir ļoti slikta rīcība. Tā kā manam stāstam vēl joprojām nespīd cauri nelaime, tad neturpināšu, jo turpināšu virtuvē.