pateicība
Gribēju tikai teikt, ka es vakar sēdēju trolejbusa pieturā uz kofera (to, kur apstiprina budžetu) vairāk nekā stundu. Man bija slapjas pēdiņas un tā. Ar divdesmit santīmiem pietika tikai sabiedriskajam transportam. Proti, trolejbusam. Trolejbuss tā arī neatnāca. Tomēr pēc stundas man kāda dūda piedāvājās izmaksāt biļeti ar mikroautobusu. Šī tad arī pateicība viņai, kaut arī izskatījās pēc tādas, kas nav sviesta cibā. Kopš vakardienas daudzas lietas manā dzīvē ir kļuvušas savādākas.