friday

starp tulpju un narcišu ziediem  raibs taurenis izzīmē pavasara siltos starus

kāds ir Tavs vārds šodien?

pirmais pavasara zieds, lietus, kas aiz apkaklēm līst, kā piens gar lūpām smieklu atšķaidīts. vai tas ir sniegs?

bet varbūt vien tas acu māns, ko pagānismā savā nemanījis putnu treļļus pirmos, kas rīta agrā stundā sakārti aiz loga zaros, punpuros un izžautās veļas knaģos, basām kājā aizslauku no savas dienas.

es atkal esmu izslēgts, nav manis ne Tev, ne vienam, ne Dievam, kas dienu svētīt liek šo.

Click here to begin. Shut Down...

...lai atgriestos.

bet gribas. gribas sarunaties ar veju. gribas notraust sasalushu sniegu no sejas. gribas shupot kājeles pār kalna nogāzi un skaitīt pagriezienus puskusušā kalnā. gribas... gribas... vai tad ts ir par daudz?

starp lietus lāsēm kailām, debesīs izkaisu šos vārdus, kas kā pavasara ziedi uzplaukst pirmos saules staros.

Tu nedzirdi ne zilbes, jo klusums Tu, kas pazudis ir ēnā.

Tu neredzi šo lietu, tik izkaltis Tavs smaids, kā oāze bez veldzējošām rokām.

vairs tuksnesis tik ir Tavs stāsts. 

jau atkal lietus. es nolieku sētmalē sniega dēli un atkal skatos uz palmu ēnām, ka nav ziemas ta nav. atgriežos vasarā pagājušajā: APTAUJA  , ieskatos nākamajā, jo šogad jau laikam vairs neuzspēt vasaru sastapt. un tomēr, gribu sniegu, tādu baltu nu pūkainu, kas sitas auto priekšējā stiklā, aicinot izkāpt un brist caur priežu audzēm uz jūru,  kas viļņos klusos pret krastu lēnām steidz.

jocīgi, bet pēdējā laikā, neskatoties uz to, ka darbu ir vairāk nekā parasts un dzīves temps neatslābst, ir iestājies kaut kāds iekšējs miers.

miers attiecībā pret stresu ielās, man vienaldzīgs liekas to skrējiens.

miers domās, viss tik un tā ar laiku tiks izdomāts, sasniegts.

miers koku lapās, nu jā tās jau ir sagrābtas un lielākā daļa sadedzinātas.

miers makā, tas gan mantots no iepriekšēja nemiera laika.

miers pieskārienā, man patīk baudīt to lēnāk un bez tālāka mērķa...

kopā ar mazo uzvalciņu īpašniekiem un smukajām bizītēm pilsētā atgriezušies septmaibraucēji - sastrēgumi tur, kur to nav bijis nekad, vienīgā cerība, ka varbūt daļa šī rīta nogurdināto septmaibraucēju pāries kategorijā sestsvētbraucējs.

gaumīgākais jau tas, ka sastrēgums rodas nepareizi šķērsota krustojuma dēļ, t.i. kāds iebrauc krustojumā nerēķinoties ar to ka nevarēs izbraukt, attiecīgi tiek nosprostota kustība perpendikulārajā ielā.

stress, satraukums, toties mans bērns iet prestižā centra skolā un es viņu turp katru rītu vedu ar savu xxl lexuss ... apsveicu.

• viņa - gadus 26-32 jauna sieviete.
• viņš - pusis ar motociklu, kiverē un blociņu rokās.
• viņa - nokaunējusies mēģināja slēpt seju no garāmgājējiem, acis pilnas asaru un aprauti šķuksti brīžiem pāriet nevaldāmās elsās.
• viņš - kautko saka, es nojaušu par ko iet runa, tomēr vārdus nedzirdu.
• viņa - trīcošās rociņās tiek žņaudzīts maciņš un drudžaini meklēti latiņi, joprojām uzmetot steigšu skatu vai kāds neskatās.
• viņš - mēģina ieskatīties viņas novērstajās acīs.
• viņa - atkal iešņukstas un aizklāj seju ar delnām.
• viņš - kaut ko meklē sava motocikla atvērtajā bagāžas kastītē.

... ieslēdzas zaļā gaisma un es aizbraucu.
viņi paliek krustojuma malā. cilvēki iet garām, kāds pamana, cits jau iegrimis domās par gaidāmo darba dienu, kāds pasmaida ... es laikam nevarētu strādāt par ceļu policistu, vismaz šodien pierastajā izpausmē (noķert, nokaunināt, izrakstīt soda kvīti). man būtu žēl cilvēkus vismaz šo sievieti jau nu noteikti, esmu gatavs saderēt, šis incidents viņas atmiņā paliks uz ilgiem laikiem, bet pie sarkanās viņa neies vismaz mēnešus 3. varbūt arī šis policists vēlāk iztika ar brīdinājumu.

brīdinājums un saruna bieži vien ir iedarbīgāks satiksmes drošības garantijai. tas ir kā avanss tam ka tu nākotnē to atcerēsies.

sods? vārds sods jau sevī ietver tā jēgu - tiki sodīts, tātad notikums ir beidzies, tu es izpircis savu vainu. viss, aizmirsti.