Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
un uz pirkstiem saskaitāmi ieraksti. varētu padomāt, ka nekas nenotiek. bet zinācis ir tā ka notiek tik daudz, ka līdz rakstīšanai nepietiek spēka aiziet.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
