Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
jokaini bet shogad vel neesmu jutis sniegu zem kajam
26. Feb 2006 @ 00:12
bet gribas. gribas sarunaties ar veju. gribas notraust sasalushu sniegu no sejas. gribas shupot kājeles pār kalna nogāzi un skaitīt pagriezienus puskusušā kalnā. gribas... gribas... vai tad ts ir par daudz?
Es arī nē :( Tiešām jocīgi, jo šogad ir ziema. Bet es drīz šūpošu savas kājeles virs kalna. Žēl vienīgi, ka tepat Latvijā savus stīvos kaulus neesmu ielocījis.