Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
Es arī nē :( Tiešām jocīgi, jo šogad ir ziema. Bet es drīz šūpošu savas kājeles virs kalna. Žēl vienīgi, ka tepat Latvijā savus stīvos kaulus neesmu ielocījis.