Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
...uzlieku kājas uz sistēmbloka, kā kāju paliktnīša un atlaišos visneveselīgākajā biroja sēdēšanas pozā... toties nesmēķēju un nedzeru kafiju. pieskaries manai pierei ar nosalušu pirkstu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
