|
es neatceros kā piedzimu, man liekas es vienmēr esmu bijis, tikai man bijis ir cits vaards un izskats, bet es atceros kaa mirstu. es mirstu katru nakti, kad sapnji sadeg nepiepildaamaa saarta liesmaas. es mirstu, lai no riita atkal un atkal saslauciitu pelnus un salipinaatu veidolu atpaziistamu. vai to pashu?, kas zin. vai labaaku, sliktaaku. nav vērts par to domaat, jau saarts jauns ir kurts. |
| 20.g.s. | 16. Maijs 2005 @ 15:25 |
|---|
|
dīvaini, dīvaina tā sajūta saņemt sūtījumu no gadsimta vecā.
kā ieskatīties caur atslēgas caurumu komunālā dzīvokļa strīdos un pusizdzertā kefīra pudelē ar folija vāciņu zaļo.
...kad Tu pēdējo reizi ko tādu saņēmi? jau pieradis pie stingrām kastēm ar aizvalcētiem plastikāta drošības spilveniem vai putoplasta graudiem un maisiem ar uzrakstu D-post, UK vai USA, kuros droši iepakota viena vienīga grāmata.
bet te ... patiesībā jau skaisti šajā e-pasta laikmetā sajust dzīvu pieskārienu... |
| kad pilsētu ielas izgaist tukšuma slēpēs | 16. Maijs 2005 @ 04:24 |
|---|
|
mostas rīts ar putnu balsīm tikko plaukušā koku zarā un dvesmas dzestrais pieskāriens kā aicinot uz deju. es atspiešos pret auto nogurušo sānu un ieklausos klusumā, ko aizbiedēt vairs nespēj motora rēcošais spēks ar radio noslīpēto dziesmu kokteiļa notīm. es esmu atkal te. te atpakaļ, meža atbrīvotā naktī noguris un brīvs. |
| lietus | 10. Maijs 2005 @ 13:34 |
|---|
|
kad lietus logā sitas, es atveru atmiņu lādes, lai lāšu pieskārienā baltā sēnalas izskalotos nebūtībā tālā. joprojām lietus lāses krīt un nezinu es ceļa caur šiem mūžameža brikšņiem, joprojām apmaldījies esmu es savos nepieradinātos sapņos. |
| maijs | 3. Maijs 2005 @ 15:44 |
|---|
|
šodien es esmu lietus pludināta vēja krāsa debesīs, kas pumpuru plaukstošām lūpām pieskarties alkst. šodien es aizveru acis tam, ko nepazīt vēlos, lai saduļķotās peļķēs tik vien kā burtnīcas lapas salocītais kuģītis savu horizontu atrast spēj. |
| » kad pavasaris plaukst pumpuros vāros |
|---|
kāds cīrulis reiz nolaidās uz loga mana un lūdza debesis atvērt, kur izkaisīto sapņu mākoņos tas vēlētos pīt savas dienas nākamās rīta dziesmu. kā apmulsis lūkojos stikla atspulgā savā, nepazīstot vairs kā rozes dārzā manā zied.
28. Apr 2005 @ 14:02
|
| » (No Subject) |
|---|
aizveru durvis uz dienu šo, lai izgaistu vejā, kas zemei savos nedzirdamos čukstos atzīšanos teic. vai jūti šos vārdus pieskaramies Tavai aizspriedumu sienai.
Tu saki, nē. Varbūt mums vēji citi.
6. Apr 2005 @ 20:58
|
| » es uzgriežu atsperi |
|---|
šī rīta putnu balsīm, tā vien liekas, ka tās izlaužas pat pilsētas mūriem, lai iemestu mani atkal šajā dežvu sajūtā... es reiz te jau esmu bijis. pat vairākas. bet man tik un tā tas tīk.
30. Mar 2005 @ 09:30
|
| » kūstošais sniegs |
|---|
es šodien stāvu uz kājas vienas, lai sniegpulksteņu asniem vietas vairāk būtu...
23. Mar 2005 @ 09:32
|
| » (No Subject) |
|---|
kad sasalst pēdējās domas un bezspēkā sapņi mirst, es izslēdzu šo slēdzi, ko par laika pulksteni kāds sauc.
usjo, rīt pazūdu uz šejieni - guļu, peldu, un elpoju svaigu gaisu, manas acu ziiliites jau ienjeemushas monitora formu, tas nozīmē, ka ir laiks to visu aizmirt. joprojām nezinu ko izvēlēties nomā - slēpes vai dēli, laikam jau aizbraukšu un tad redzēs :)
kā tas nākas, ka visiem kaut ko vajag tieši tad kad ir vismazāk laika un visiem reizē?
web.kissens un web.eiropa - zinu, zinu ka nepabaigti un kljuudu pilni, bet man tik un tā vajag atpūsties....
10. Mar 2005 @ 10:30
|
| » lāstekas pie bampera |
|---|
sētnieka iereibušais stāvs uz slotas atbalstījies imitē rīta iestāšanos savā izlijušas kefīra pakas skatienā. jau atkal kāpņu telpas neaizslēgtās durvis lūkojas pēc laimi meklējošiem, sagumušiem stāviem ar sārtām nāsīm un vēnām caurumotām. un tik logā iespiedies neuzplaucis rozes pumpurs saules stariem lūdz liedošanu par nepacietību un vēlmēm, kurām nav pienācis vēl atļautais laiks. kā šajās izklatušās sniega lāmās es atrast varu Tavus siltos pirkstu galus, kā šodien Tevi sauc, cik sods ir liels, par apstāšanos ieelpā liegtā. ģertrūdes baznīcas aplis, lūgums mēms, jau atkal kāds netic saviem soļiem sniegā gurkstošā, mosties... mosties ir jauns rīts.
es šodien Tavs pilnmēness esmu.
22. Feb 2005 @ 08:06
|
| » pamanīji? operā krēslu atzveltnes... |
|---|
...sirds formā.
jauki jau gan, satturīgi? diezin vai, bet garšošanai viegla ēsma. to es par bohēmu (ir tāda opera pučini repertuārā). lai nu kā man patika, patika kā pats pasākums - opera - bez pretenzijām uz lielo mākslu :) līdz šim baidījos un labāk izvēlējos baletu, bet tad jau tālāk manīs.
nu ja un tas smieklīgais tablo teksts virs skatuves, labāk nelasīt citādi var nākties iespurgties nevietā:
1) teksts ir samērā tālu no grāmatiņā aprakstītā,
2) izmantotie vārdi ir tik skopi un vienkārši, dažkārt divdomīgi saprotami,
3) latviskais un angliskais teksts atšķiras līdz komismam,
4) lasot pazūd saistība ar dziedāto (tas laikam aktuāli vīriešiem -sievietes jau domā ar abām smadzeņu puslodēm reizē :) )
11. Feb 2005 @ 19:06
|
| » p&d p.s. |
|---|
jā un vēl - daile joprojām uzliek pienākumu - vīriņi uzvalkos, sievietītes kleitās ar šlepēm :))
man jau tīk, ja drīkstētu es ieviestu skolās formas tērpus, nu ne tā kā psrs laikos, bet katrai skolai savu - smuki taču un sviniigaak.
4. Feb 2005 @ 12:23
|
| » sniegs |
|---|
 rīt taču vēl būs vai ne?
tiekamies te ;)
4. Feb 2005 @ 12:07
|
| » penelope un diks |
|---|
heis, tas tiešām ir labs psākums - viegli un kompakti, varbūt pat stilīgi, cik nu tāds meža sakārnis, kā es saprot no stilīguma.
mūzika ...mmm (franciskie texti man jau tīk), režija ...mmm (džilindžers), laikmeta ikonas ...mmm (sākot no eminema beidzot ar kāzu un bēru orķestri), vārdu spēles ..mmm, rēzija ...mmm
vienvārdsakot - rekumendēju, atšķirībā no otrā stāsta latviešos ;)
3. Feb 2005 @ 22:00
|
| » s-dīgi |
|---|
otrais stāsts Latviešu stāstos.
jā, jā tieši tāda bija sajūta pēc šī stāsta noskatīšanās. pat vienu mirkli apsvēru iespēju iziet no zāles, bet izlēmu par labu - aizvērt acis un pagriezties prom no tā mirguļojošā ekrāna ar horora ainām.
zālē klusums, ko mirkli vēlāk pāršķeļ reti applausi, šoks ir pārāk liels, lai to sauktu par baudījumu, nedaudz sāk sāpēt galva.
paldies vismaz par trešo stāstu, kas kaut nedaudz, bet novirza domas no iepriekš redzētā. puiši izjusti un azartīgi. ļis da zajec i novogodnjaja jolka, bet vislabākā protams epizode par krievu drāmas apmeklējumu. cool.
keiša alsviķu piusis pirmajā stāstā? ok, aktieris labs, bet puisim tiešām nebija ko stāstīt un pat to viņš jau brīdināja pašā sākumā. kas gan var sagriezt latvieša dzīves ritumu alsviķos? šoseja un meiteņu pāraudzināšanas nams? nepietiek. varbuut pēc gadiem pieciem, kad būsi atgriezies no irākas.
3. Feb 2005 @ 13:27
|
| » balts |
|---|
es zināju. es zināju, ka atcerēsies atnest tos, ledus ziedus man vismīļākos. paldies.
28. Jan 2005 @ 07:02
|
| » (No Subject) |
|---|
ierokos...
22. Jan 2005 @ 08:47
|
|
|