friday

About Jaunākais

ir, ir20. Jan 2005 @ 13:46
kaut nu kādu strēķīti noturētos, nu vismaz līdz nedēļas nogalei (ieskaitot) :)

jestj planchik, bet biku jāiejūtas, lai jaudas nebeigtos jau pirmajā dienā:


latviešu stāsti19. Jan 2005 @ 08:58
trīs stundas patiesas baudas. iespējams, ka ar to ari pietiek, bet tik un tā ziņkāre liek lūkoties afišu staba rakstos pēc vēl pieejamām biļetēm.

kad saplēsts vīna trauks pār pirkstiem Taviem raud16. Jan 2005 @ 23:23
laiks noreibst delnās Tavās un pārdots tiek laimes kauss, es apstājos pie durvīm slēgtām ar atslēgām ko lietot man nav ļauts.

nakts13. Jan 2005 @ 05:02
skrienoša vēja lutināts bruģis zem auto riteņiem savu stāstu teic par nakti bijušo, par lietu nelijušo un soļiem Taviem, kas lēnām mēness ēnā gaist.

dodoties atpakaļ tvaika presē5. Jan 2005 @ 08:01

vētras, krusti ceļu malās, izsistie lukturi un dzērāju klaigas, sagrieztas somas, atņirgti zobi, dūrēs savilkti pirksti, zibens debesīs skaidrās, palīgā sauciens, klusums atbildē mēms,

kas gan šai visā ir mans sīkais lūgums iedegt nedaudz sniega saules baltas un atbilde Tava: šodien lietus nebeidz līt.

Other entries
» jaukus Ziemassvētkus un dzirkstošu Jaungada nakti!
jā, jā es to vēlu tieši Tev, jo shogad nez vai satiksimies vairs, man briivdienas un sniega ir gana daudz, lai neseeseetu i-netaa :) priekaa :)
» trīs kāzas vienas bēres
es tagad zinu kā jutās Bridžita Džounsa savā zaķa kostīmā ierodoties uz balli, kurā citiem ir pateikts ka pasākuma temats ir mainīts... gaumīgi un nikni vienlaicīgi, bezspēcīgi ar'. :)



kas esam mēs šai pasaules bruģī,
vētrām pakļautā un soļu simtiem glāstītā,
kas esam mēs ..akmeņi bezkaislīgi,
granītā baltā cirsti vai lauka malā rasti,
gludi, šķautnaini, salauzti un kopā likti.
kas esam mēs šai pasaules bruģī
plecu pie pleca acīm tukšām
savā akmens bruņā noslēpušies.
kas esam šai pasaules bruģī
kur sakās katrs vienīgais esam
bet izņem vienu ..., sirds pamirst tukšumā
kas ienācis pasaules bruģī ...
kas esam mēs?


es zinu tas nebija Tev, bet man gribējās to atkal izlasīt nu jau tas pieder ari Tev
» 3+1
shodien peljkjees sasalušas veeja skrandas, taa vien liekas ka tas naktii skreejis un izmeetaajis sapnjus savus neticeedams ka tie reaali speej buut ...
» zsv
un Ziemassvētki baltos egļu zaros laimes lāses karina,
tās salasi un pērļu virtenē caur gadu nākamo cauri nes!
» 94
tas rūgtums mans un sasistais stikls, tas laiks, ko fotogrāfijās nodzetējušās asaras lāses izkausēt steidz. vēl pēdas Tavas izkusušā sniegā un medus pazaudētā smarža, aizlauzts lūgums pirms sārtie Ziemsvētku kaktusa ziedi klusējot vīst.
jau atkal neuzspēju roku Tavu vēlreiz spiest, smaidā grumbu izrievotā asins savas un mieru just.

kā apmaldījies tumsā skatos, šai sajūtā starp asarām un vēlmi stiprākam būt.
» vmm
vīlies? nedaudz. privātkolekcijas noslauc labākos darbus tas tiesa, bet vai es nedarītu tāpat, ja varētu atļauties. paldies, bez Tavas piekrišanas šī izstāde nebūtu baudāma.
» negulēto nakšu swich off
Vēl nedaudz un es būtu zomby

http://www.torenanami.lv/
» csn
cik maksā patiesība?

ls5 un es uzzinu savu braukšanas ātrumu un iepazīstos ar īso ievadkursu administratīvo pārkāpumu kodeksā (tas laikam tā saucās)

ls5 un Viņš uzzin, ka es nemanīju trauslo atļauts/aizliegts robežu

jocīgi, es un arī Viņš šodien strādā, es lai dotu labumu citiem un par to saņemtu attiecīgo materiālo labumu, Viņš ... vai uz ielas kļuva drošāk?
» peļu junkurs
bez maksas ir tikai siers peļu slazdā un arī tad tikai otrajai pelei.

nakts bilance:
1) viens mazs
2) viens liels
3) astes gals
4) siers joprojām apēsts
» dcd

nakts, tveice sitas aizsargstiklā, pazudušas zvaigznes tik sikspārņi bezgalību šķērso, 130 km/h, laiks apstājas ar pirmām skaņām un paliek tik sajūtas.

carnival is over
» Tavu krūšu apslāpētais smaids
es esmu tas, kas lūpām miklām uz kakla zīmē saules lēkta starus. ja rakstīt man nav liegts, tad piesakos uz mīklām, kam atbildes Tev piemērot ir ļauts, kad rudens lapu izkasītā takā soļu klusums noņert pieskārienus steidz.
» izkaltušais vējš
ir dienas, kad kastaņi zied, pat, ja dzērvju kāši pēdējie jau sen prom, ir dienas, kad rozēs smarža dzimst un delnās atvērtās Tavās glāsta siltums kritošām zvaigznēm atgriezties debesīs liek.
» vai drīkst
aizmirst pieskārienu spēli, kas notrīsēt liek mēness sirpim bālam. šī nakts kā dzīvības sula rūgtā uz lūpām Tavām klusējot dziest, lai piedzimtu ik reizi, kad kastaņi otreiz ziedēt steidz.
» rīts
jau atkal bruģis mans tik kails un bezspēcīgs savus plecus lietus šaltām pretim griež. tas auksts un kluss, tik lapas nokritušās sētnieka slotas triektas uz tērbatas ielu kā sacenšoties skrien. es koku pirkstos drebošos nosalušus saules starus karinu.
» rudens aizlijušās takas

aizmirsties un skriet, lapas debesīs sviest
un ar vēju spēkoties, kurš dziļāk rudens krāsās ietīsies.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba