Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
es esmu tas, kas lūpām miklām uz kakla zīmē saules lēkta starus. ja rakstīt man nav liegts, tad piesakos uz mīklām, kam atbildes Tev piemērot ir ļauts, kad rudens lapu izkasītā takā soļu klusums noņert pieskārienus steidz.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
