Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
shodien peljkjees sasalušas veeja skrandas, taa vien liekas ka tas naktii skreejis un izmeetaajis sapnjus savus neticeedams ka tie reaali speej buut ...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}