Pār[ap]domas -12-

Klusuma kliedziens!

Nezinu kā ir citiem blogeriem (vai kā nu šo jaunmodīgo sugu sauc, kuri raksta dienasgrāmatas vai vienkārši savas pārdomas), bet, kad neesmu pilnībā žirgta, vesela vai noskaņojusies rakstīšanai, man arī nekas neizdodas. Tieši tā ir ar šo ierakstu, kuru centos uzrakstīt jau gandrīz mēnesi, bet tikai šodien spēju tā reāli pieķerties un ko uzmeistarot vairāk par vienu dieviem teikumiem. Kā ir Tev un Tavai spējai pievērsties rakstīšanai? Jebkam - vai referātam, domrakstam, dzejolim, kaut sms.

Kopš strādāju esmu iemācījusies tik neskaitāmi daudz lietas, ka pat grūti atcerēties vairs, kas bija mans pirms tam un kas nu ir jauns, bet visspilgtāk varu atzīmēt faktu, ka nu esmu iemācījusies vairs ne tik ļoti satraukties un 'stresot' par dažādām lietām. Agrāk biju diezgan nervoza, lai gan zinu, ka tie, kuri mani pazīst, šim apgalvojumam neticētu, ka biju arī kautrīga. Jā, joprojām mans piesārtušais ģīmītis vērsies cilvēku sejās, kad stāstīšu ko plašākai auditorijai, tomēr tas jau vairs nav tas satraukums, kas bija agrāk. Esmu iemācījusies plūst pa straumi un, ņemot vērā pēdējā laika biežos, tā saucamos, dežavū, sapratusi, ka esmu tai sekojusi visu laiku pat neapzinoties. Zinu, ka ir daudzi skeptiski cilvēki, kuri netic šādām "muļķībām", tomēr kaut kas neizskaidrojams tur ir, jo nevar tā vienkārši būt, ka es sēžu darbā, skaitu studentu CV, cik pieteikušies praksēm, tad es saprotu, ka to mirkli jau iepriekš esmu redzējusi un man nav pat jāturpina skaitīt, jo es jau zinu, cik tajā kaudzītē to pieteikumu ir, jo likās, ka šo reiz taču jau esmu piedzīvojusi. Protams, mani mocīja zinātkāre un tāpēc tik un tā līdz galam saskaitīju. Neticējās beigās pašai, ka skaitlis bija identisks ar to, kuru iepriekš nojautu. Scary!

Un nu mazliet par citu tēmu...

Esmu piefiksējusi, ka lielākajā daļā manu ierakstu dominē vārds tualete, sūds, pods un citi tās 'iestādes' vārdi. Es gan nudien nezinu, kas man ir ar to visu, vai vienkārši citi nepamana tādas lietas, bet tur nudien parasti notiek visādas dīvainības

Redzot, kas tiek izmests tualetes atkritumos, vispār jābrīnās, vai studenti zina, kam domāta tā kabīnīte. Reizēm tur mētājas salātu iepakojumi, dažreiz alus un džina bundžas, un pat stringa biksītes, bet šodien atradās uz grīdas pat puspilns košļeņu iepakojums. Un, nē, man nudien negribējās iedomāties, ka tas var būt izkritis kādam vai kādai no bikšu kabatas, kad tās bija nolaistas. Nu, jā, studentiem jau nav žēl atstāt tajā kabīnītē gandrīz pusi čipšu paku vai pus-pilnu rasola trauciņu, jo laikam jau daži nezina, ka var atstāt arī citai reizei vai vēlākam laikam apēšanai.