vāks.... visu laiku tik runājju par braukšanu prom, braukšanu prom... bet tagad kad jāpieņem lēmums pēc kura es pat nezinu vai vispār aizbraukšu, es jau sāku stresot :(
ajjj... pašai vienmēr kaitinājuši tie cilvēki, kuri tikai daudz runā, bet neko nedara. bet patiesībā ir vēl rūgtāka - laikam arī esmu viens no viņiem. tik daudz, ko gribu, tik daudz runāju, bet nekas vai nu vnk nenotiek vai arī nobīstos....
un arī medicīnai pēkšņi vairs neredzu jēgu. visas slimības ir mūsu galvā. tiešām visus vajag ārstēt tikai ar antidepresantiem un psihoterapiju. ajjj... bet pašai bail ķerties arī pie tiem. no viņiem baigi grūti nokāpt ira nost :(