nelaimīga
Man ir tik ļoti piegriezies!
Man ir apnicis teikt savam mīļotajam vīrietim - nē, es nevaru man jāmācās, katru reizi, kad man piedāvā kkur aiziet. un pat ja ir brīvs vakars, tad es vienalga jau 22 vakarā rubos ārā. jo mācības mani vnk ir izsūkušas sausu...
es nevaru likt viņam visu laiku būt saprotošam, jo to stāvokli kādā es esmu tā vienkārši nemaz nevar saprast, ja tu neesi tai visā iekšā. Tas grauž mani burtiski uz pusēm. Tas vnk drausmīgi grauj mūsu attiecības. jo man vnk nav spēka pēc skolas vēl 'priekš tā...
Visas brīvdienas paiet vienās vienīgās mācībās. Bāc es gribu dzīvot! Bet es negribu arī tagad atteikties no tā, ko esmu izvēlējusies studēt.
Mīļais pat vairs nerēķinās ar mani. vnk manis nekad nav. esmu blakām, bet manis nav. Izēsta tukša no iekšpuses.
Es sen neesmu jutusies tik nelaimīga. un atkal nākamās brīvdienas tuvojas. kas tās apr brīvdienām. Un brīvlaiku jau mums arī nav. tad vismaz būtu kāds brīdis, lai ievilktu elpu un vēl mazliet izturētu.