Nopīpējos un izlēmu ielūkoties pagraba džinsu lieltirgotuvē, tiešām pagraba, tante ar burkas copi un zeltītu bārsktu lakatu mani uzreiz sagrāba un izrādīja visus džinsu daiļumus, pjēr kardēn trusikus un zeķes, tikmēr stūrī stutējās gruzīnu stila onkulīts, blisīgām acīm, īkšķus virpinādams, bet izdzirdis manu darba vietu, sasita rokas un zvērēja, ka tikai mani visu mūžu gaidījis, nutur, palīdzēsi mums bīdīties, palīdzēsi, paskaties kāds mums kompis, mēs uz zeķēm varam uzdrukāt visu, ko vajag un hujakts, es jau esmu ievilkta podsobkā, gruzīns man izrāda trusiku bildes un saka, nu, kadtad, kadtad mēs to varam sākt darīt, kad, palīdzi mums, palīdzi. Principā, mani iedzina stūrī un bezmazām izžmiedza telefonu, spiežot uz jūtām, tagad, pizdjec, pa nākošo nedēļu man jāsāk bīdīt viņu lietas, estakzinu, ka nevarēšu pieklājīgi atkratīties, man būs tagad visu atlikušo dzīvi jābildē trusiki un jāmigā viņi feisbūkā visiem