Ķebenu-tebenu, bankomāta itkā norīto karti atradu mēteļa kabatā, vai nu viņš man tur viņu iespļāva vainu pie naudas norīšanas iestājas tāds blekauts, katu vairs nesaproti kotu dari ar savām rokām.

Nopīpējos un izlēmu ielūkoties pagraba džinsu lieltirgotuvē, tiešām pagraba, tante ar burkas copi un zeltītu bārsktu lakatu mani uzreiz sagrāba un izrādīja visus džinsu daiļumus, pjēr kardēn trusikus un zeķes, tikmēr stūrī stutējās gruzīnu stila onkulīts, blisīgām acīm, īkšķus virpinādams, bet izdzirdis manu darba vietu, sasita rokas un zvērēja, ka tikai mani visu mūžu gaidījis, nutur, palīdzēsi mums bīdīties, palīdzēsi, paskaties kāds mums kompis, mēs uz zeķēm varam uzdrukāt visu, ko vajag un hujakts, es jau esmu ievilkta podsobkā, gruzīns man izrāda trusiku bildes un saka, nu, kadtad, kadtad mēs to varam sākt darīt, kad, palīdzi mums, palīdzi. Principā, mani iedzina stūrī un bezmazām izžmiedza telefonu, spiežot uz jūtām, tagad, pizdjec, pa nākošo nedēļu man jāsāk bīdīt viņu lietas, estakzinu, ka nevarēšu pieklājīgi atkratīties, man būs tagad visu atlikušo dzīvi jābildē trusiki un jāmigā viņi feisbūkā visiem

visa kāda ņemšanās un organizēšana un tā, kas nojucis, glābšana nav nekas, bet man tiešām piere nošļūk spītīga un skats paliek galīgi truls, kad man jāizdomā jodlī- dudlī- jou- hou- hou! uzsaukums darbiniekiem, nutur, - mīļie kolēģi, gaidīsim jūs, ach kā gaidīsim- ballē, ņemiet līdzi labu garastāvokli smaiļiks smaiļiks smaiļiks
Emē, ja raksta kā pie cilvēkiem, tad sanāk - balle būs tad un tad, tikos un tikos, aizbrauktu tur var ar to un to. Viss. Betē, plet cik gribi, man tas aizņem mazāk kā pusi lapas tikai, patja uzraksta "labdien". kas man tur jāraksta vēl, kaukāds" un vēl viens gads ir noslēdzies, bet jauns jau atkal atvēries", tautasdziesma, kas, bļeadj, jodlī,besī