Kas viss nav jāpārcieš skaisuma vārdā. Aizmuku no darba ātrāk, lai tumšā paksī satiktos ar taņušu, kurai lapsas kapišons. Pa ceļam skrienu bankomātā, pirksti dreb, manbūs kapišons manbūskapišons pie mana imaginārā mēteļa ŗitmā, visu saspajdu, barga nauda, barga nauda, karočīt, bankomāts saka hrjakc, noŗij karti un atrij apakaļ naudu, esaku, omaigād, pie tvirtās pakaļas, nu ir vāks. Taustu akliem pirkstiem, vaimanāju, atrodu krīzes tālruni, meitene mani atbalsta pa līniju un restartē aparātu, es rasoju aukstu un saku vaij vaij vaij, viņamansaka, viss būslabi, es palikšu ar jums. Brīdī, kad viņas nav uz līnijas, es ŗinds kolēģei saku- laikam slikta zīme, nevaig man to mēteli, šī šūpo galvu un saka-točtoč, labāk nevaig, tad izrādās baņķiere ir atpakaļ uņ saka, jājā, protams, ka nevaig jums to mēteli, citā veikalā noteikti gaida cits, smukāks. Turp.kom. Man tel,karās