Nujā tā filma par Filipa Morisa mīlēšanu diez kāda vis nebija, tādu materiālu tomēr beztolkā saķēzīja, un viss tikai tamdēļ, lai neizskatītos pēc noķer manijavari dublikāta, kas bija ošibočka, lagan,  tas beigu kadrs ar bēgšanas smiekliņu un mākonīti bija jauks, mūzika arī, vērtīgāk katrā ziņā skatīties dokumentāriju, šitas kautkā jāsalādē, tur, drošvien, daudz viskādu pērļu, vienā sērijā viens šitāds nosēdēja mežā četrus gadus, ēzdams siseņus un susļikus, kas principaj būtu tas pats, kas atsēdēt termiņu, neko daudz jau viņam tur neiedeva, dumās brillītēs bija aplaupījis banku, kur tikvien tā ķēriena bija kā 20tk, piekam- tintes apķēzītu, un uz četriem