Nevar saprast, katru vakaru eju gulēt pie karsta pri karsta mūrīša, mostos sešos aukstu degunu, tādu ziemīga gaisa pilnu, laigan plus piecpadsmit. Nevaru sagaidīt draudziņus, es jau sanesu razkladuškas un deķus no otrās mājas, lai sildās. Tur ledains un mīnus trīspa. Vakar laikam spēra lauskis vai cits kāds Bobs ar kruķi. Lasu Blaumani, baigā sterva tomēr tā raudupiete. Priecīgus svētkus, družki. Mājās mani negaidiet, aizeju balerīnu pensijā. Brauciet drīz, ždu, celuju!