Tādas bišku neprātīgas brīvdienas ar ļoti daudz vīna un šampja, a davai neiesim gulēt, a davai brauksim autobusā astoņos no rīta ar vīniem, mulsinot visus tādus šķīstus svētdienas rītā un zvanīsim visiem, sakot, celies augšā, brauc pie mums, ir pusviens, lai arī kā jau teicu tie astoņi tak, līdz svecītēm tā arī netika, laigan to vien gaidījām, jo sešos vakarā tika konstatēts, ka rīt taču pirmdiena un visi kā uz mājienu, tiptiptip pa autobusiem mājup. Nezinu kā jums, bet man miglaina galva un tresī vēl šodien.