Ratā, ratā, rattattā
Es,godīgsakot, nevaru paskaidrot, kāds velns mani dzina ielaisties tai ambrāžā un izbraukt izmirkušā un slīdīgi ļurkanā panorāmsratā. Esteiktu tā, ka stipri maz trūka līdztam, ka avīzēs būtu rakstīts par pusceļā izkāpušu un kaukur ieķērušos pilsoni, kas visiem dienestiem jāķeksē nost, tas labākā gadījumā. Nē, nopietni, tik nepārvaramu vēlmi izkāpt un tādas ilgas pēc zemes nekad vēl nebiju izjutusi. Izrādās man ļoti bails no augstuma, a šķita, ka tik bišķiņ