Nū, ņehilo, divarpus stundas, kļova bija, betē, ejtu pārbļauj to vīru kuori, joe, turjauneviens nevienā neklausās, nu, izņemot, kad cars runā,  ta visi apklust un meitenes dumi ķiķinā (esnē, ja, esmu visa atturīga un noslēpums kā līza tā kas mona), bettā, visi katrs pa sevi, un kuļ uz riņķi un vāhs un vajnu visi korī vainu visi rezko apklust, betta akal sāk korī burbuļot, untutāds nabags, teikumā knapi ieskrējies, ja, paliec akal nedzirdams līdz aizveries pavisam, man, vismaz, ikpabrīdim pārprasīja, ko es pirms mani pārtrauca gribēju teikt un beigās, ka piekrīt man (cars), betarto visu, hujpaimjot, kas no tā visa bija jāsecinā un priekškam tas vispār bij vajadzīgs, betnu, kauko tur sakūlām pa gaisu, liekus darbus viens otram virsā, nu i labi