Šorīt, savukārt, pamodos no tāda silta vīna miedziņa (miedziņa silta, ne vīna, vīns skābs), ar pirmo domu, o-ou, vat hev ai dan?! Kapē neviens man neprasīja kā birutasome, tādām naivām, zilām actiņām mirkšķinot, papī, kad satrahojies:"Bet, raimi, ko tu trako?". Betnulabi, viss notiek pareizi laikam.
Vakar jauki pasēdējām ar simi pie viskādas mūziciņas un viņš man viskādus aizkustinošus klipus rādīja (skat, iepriekš) un mūziku rādīja un ezernieku bildītes visas izksatīja un ķiķināja, šķirstot, opja piezīmjgrāmatiņu, vispār, esjau arī ķiķināju,kad lasīju. Nuunta es gulēju tāda izgūlusies,pledā sasegusies un dzēru skābu vīnu,kaukā sanāca tas akal, betē, jejbogu, domāju,ka simis nepamanīja, bet vienā brīdī es viņu tiešām redzēju četrām acīm, tās jau tās dienas pilulas laikam, pie vainas. Ta uzdāvināju simim smuku mājiņu, sakiet, lai parāda, tādu ērtu,kabatas formāta un mājīgu, baltu ar lodziņiem un durtiņām un puķītēm,tieši pie viņa ieraksta par dzīvošanu laukos, staigāšanu lakatiņā un telīti brūklenīti, vai kaziņu tomēr, neatceros? Bettarī tā stipri žēli devu, nēnu, kad pirku,tad tieši iedomājos, ka šitas jau simim, bettakaukā, plauktā mēs sadraudzējāmies, betnu, šitādas dāvanas jau vislabākās,vane, ko žēls atdot. Nutā, nuta redzēs, ko šodiena mums akal atnesīs.