Pucēju un stumju un nēsāju un klāju tepiķus. Un laužu mielastistabā (tā būtu tā ar grāmatplauktu un skatu eglēs), logu no ziemas siltinājumiem. Tādā rīta sentimentā vēl, ieeju šķūnī un saku: "Nu, kur tev flaķenes?" vajarī iebāžos skapī un "A galdauts bez pleķiem tev ir?" un visu, saprotams, atrodu. Būs smuki, kautnu sanāktu ar visi, kam vaidzīgs. Tik kā lielmājas virtuvē galds iedabūts, jejbogu, nesaprotu, pa durvīm laukā nedabūt, moš nolicis un būvējis māju riņķī:)