Akal sēžu dzestrā zilupes rītā, bez dzēruma gan, bet ar kafiju un dzeltenā rītakleitā un domāju, kakbe vižiķ to šodienu. Takšto 12tos piedomājiet par mani, essavukārt domāšu par pumpainajām apenēm zem bērukleitas, lai domas ieguļas kaukādā citā gultnē, ne pie opja no ledusskapja. Memme arman aizrādīja, kaman jāatrodot kaukāds līdzsvars un jāuztverot viss filozofiski, lajessevi nenovedot, jo grūti uzmani esot skatīties, betkotalai es daŗu, ka man plaša jūtu pasaule, ta neskaties uz mani.