Rižās taksas maska krīt, tā ir kaimiņu Ripa. Ripa, vietā! Ripa, mierā! Tā parasti saka gražīgi blakus kaimiņš, viņam vienmēr tāda bargi strupa čangaļa intonācija, lajarī nemaz nav dusmīgs, bet izklausās. sīkajam ar draugu, kas acīmredzot taisījās mājā iet spēlēties, šādi pat pa visu dārzu: "Kad ejat iekšā, tad noņemiet apavus!".
Šodien mums- kas, šodien aizies līdz biblenei, moš sanāk bildes sakačāt, ta, pa ēniņu, jāizrok dobes un jāsasēj dilles, burkāni, rabarberi un kaukāda rukola, ko māte uzkārojusi. Vispār jau vaidzētu lielā mājā bēniņus izmēzt, tur kādi neģēļi, kas lielāki par peli un žurku, stipri visu ziemu, pardon, dirsuši. Es lieku uz kaķiem, jo tiem tur jumtā eja uz dzemdētuvi, vai kotur. Betkaku mēšanai jaugan vaig nomākušos dienu, kotatādā saulainā ar, kā smejies, sūdiem noņemties. Mazā mājā gantikvien ziemas grēku bijuši, ka kāds, maziem zobiņiem, grauzis ziepes un izpluinījis latvijas avīzes no sienasskapja pa visu grīdu.