Tā, kur mēs palikām, Roma, tātad, zaļās acis skapjaugšā un kā ietaupīt memmes atlikušās miera stunda
Tātad, tās kūkojošās meitenes mani tur apkūkoja un dipināja, te parādīdamās te akal zusdamas, esjaubiju samierinājusies ar likteni un ķērusies pie kafijas un šņakarēju somā pēc virtuļa, unlūk, šajā bŗīdī tās mazās spindzeles atkūkoja vēlvienreiz, tik šinī reizē ļoti aizgūtnēm un aizelsušās demonstrēja savu jokaino atklājumu (proti-mani) tādam šķelmīgam, bet ārkārtīgi nopietnam zēnam. Un tas, lūk, kā vēlāk, tādai gadījuma draudzībai dzimstot un attīstoties, tātad bija tas Roma. Turp.kom.