Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2012-04-29 15:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tā, kur mēs palikām, Roma, tātad, zaļās acis skapjaugšā un kā ietaupīt memmes atlikušās miera stunda
Tātad, tās kūkojošās meitenes mani tur apkūkoja un dipināja, te parādīdamās te akal zusdamas, esjaubiju samierinājusies ar likteni un ķērusies pie kafijas un šņakarēju somā pēc virtuļa, unlūk, šajā bŗīdī tās mazās spindzeles atkūkoja vēlvienreiz, tik šinī reizē ļoti aizgūtnēm un aizelsušās demonstrēja savu jokaino atklājumu (proti-mani) tādam šķelmīgam, bet ārkārtīgi nopietnam zēnam. Un tas, lūk, kā vēlāk, tādai gadījuma draudzībai dzimstot un attīstoties, tātad bija tas Roma. Turp.kom.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fjokla
2012-04-30 09:07 (saite)
Nukā, tas viss kopumā bija traki aizraujoši, es jau nesabijos nemazām, jo pēc nekādām acīm tas neizstījās gan, unta es gulēju un lūrēju līdz izdomāju skaidrojuma, tad pavēlēju ieslēgt gaismu, lecu laukā no razkladuškas opja fufaikā un trennužkās tērpta(es kategoriski atteicos izmesties naktstērpos, kautarī māja sakurināta, bettās miklās segas!!!), nuunta slēgāju slēdžus, demonstrēju spuldzes un, vārdsakot, četracis tapa zinātniski atmaskots:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?