Nujaa, taam briesmu dusmaam jau vaidzeeja uz kautko, paaraak jau nu spiivas bija un nevareeja saprast uzko, taapeec uz visu, untaadas bezspeeciigas. Unjaa, opam ludzas slimniicaa palicis aizvien shvakaak, knapi saacis virinaat acis un kaadu uzpaziit, laigan pirmstam frishi prasiijies uz pavasariigu apkopi un tiiroshaam sisteemaam, laikam buus zaaljojushi, ta izraava vinju notaas zaaljotuves, atveda uz Pasieni, tur vinjsh palika prieciigs, paprasiija brilles un aviizi, bet vakaraa dabuuja temperatuuru 39inji un vieteejais feldshers konstateeja plaushu karsoni, kas aciimredzami dabuuts jautai ludzas slimniicaa, tagad paarvediis uz reezekni. Unsaucis pa nakti gan mani, gan mammu. Mamma shon brauc. Tas izklausiisies briesmiigi, bet es tieshaam nevaru, es negribu,man riktīgi bails