Teologu karnevāls
Nuneko tāds, salīdzinot ar to, kas bija pirms diviem gadiem, kur viss plūda pa galdiem, mudžēja un plīsa, ļoti mierīgs un tiešām pēc karnevāla izskatījās, mans favorīttērps bija jēzus, bet tas vairāk tāpēc, ka tāds glīts puisis bija un tērps bij tāds kailam torsam apvīts palags un bībele rokā, kautarī, cik ar sānu dzirdi, betē piefiksēju no viņa puses divus dumus jokus, ar ko arī sānu redze uzreiz atslāba, tājauir, visu jau nevar gribēt. Betnutā, kuļturņenka, ļoti labi, ka biju prātīga un neizbraucu tālākos neceļos uz sesto stāvu, bija forši takša gaidāmie joki, mums pat ir slogans un visskas Rigataxi reklāmai ar ļoti izjustu dialogu, betto vaik klātienē laikam,  tur viskādas intonācijas untā. Bija jauks taksists, runājām par karnevāliem un to, kā sieva viņu neatpazina, kad viņš bija par mēmu jūrnieku pārģērbies, šis visu vakaru tik pa erotiem un karnevāliem, erotiem un karnevāliem.. Ā, vēl Jancītim bij smuks ietērps- plašķis, tikai plikas kājas laukā torčī un kakls, untaka šito ierauga, ta jākliedz- tikai never vaļā! Nuuntā, kopumā jauki pavadīts laiks. Ā vēl tur bija divi dirsīgie ar zirgastēm, kas mētāja bravurīgus komentārus, un kuriem es kožļāju virsū kliņģeri, nujūnov, tā "pirms- pa-pieri-ar-saņurckātu-salveti metamā" sejasizteiksme, kad skaties virsū kaulainu aci un kauko sāniski kožļā, lai redz, ka stulbs, bet viņiem pofigā bija.