Esmu augšā kādu puzotru stundu, man laikam vajag pieņemt kautkādus ziemas laikus jau, jo pārāk modra, nulūk, ko es varētu pastāstīt,  es jau kādu nedēļu izklaidējos ar "Are you being served?" un jāsaka, ka jūtos tiešām varen izklaidēta, un ir jau arī ko skatīt, krietnas desmit sezonas unē, šķiet, ka gods būtu jāatdot kautkam tādam, ko atminos visos laikos pa melnbeltu tv demonstrētu, nulūk, un secinājums ir tāds, ka bija vērts visas sērijas diennakti gaidīt,  esmu tagad pie septītās sezonas un brīžam ļoti traki smeju,joe, kad ieslidās, tad tiešām nenozviegt, pat par pusī jokiem, kas tur sevišķi topā un pat par Greisa kungu un viņa piedauzīgām sekretārēm (ko vienīgo, starpcitu, uz sliktāku aktieri ar godu izvadīja, pārējie tur vienkārši pazūd un tiek nomainīti uz kaukādiem perveļiem, ko arī ātri aizvāc, var manīt atlases mokas), nujā un Hamfrisa kungu, saprotams,  kas dzīvē izrādījās pilnīgi tāds pats kā sērijās bijis, nujā, un Slokombjaukundze es gribētu būt, kad izaugšu liela. Vienīgais tas, ka ik pa brīžam domā, ka vaijkužēl, ka visi viņi tur tā smejās un darās un priecājās un rāpo pa zemi un tik sirsnīgi un viss vaļā (kautkā neticu, ka nīgri un lietišķi viņi tur filmējuši) un tagad tak noteikti jau beigti, un  beigti tiešam visi, es gūglē apskatījos, tikai  Pīkoks vēl dzīvs.
Nujā, betē, mana mīļākā sērija bija tāda, kur Slokombjaunkundzei kaukas notika unē nebij kur dzīvot, tapē viņu izmitināja lielveikala mēbeļnodaļā, kur viņa viskādīgi uomulīgi rušinājās un kārtoja sedziņas, tādā zilā rītakleitā un viņai pat bija durvis priekšā piestumtas, ko varēja aizbultēt septiņām bultām un viesu havaja, kurā nevarēja čurāt, jo tā tikai skatam, nēnu, viss tur bija tikai skatam, bet viņa tur tik izteiksmīgi šiverējās, ka es skatījos un domāju, aijkur es gribētu ar viņu paciemoties (nujūnov, rets jau tas fainas raņevskajas tips tomēr, nu, un tie pārējie tipāži jau arī), nulūk, un tā viņas izmitināšanās sakrita ar transportnieku streiku un tad, kad viņa jau savā dekoltētā tērpā metās pie mieriam,  viens pēc otra pie viņas ieradās pārējie, kas netika mājās un izgūlās pa visām gultām un vannām un neko nevarēja sadalīt un Slokombjaukundze palika tāda liderīga un centās pavest zilo Hamfriskungu, betviņai tā pīkstule piegūlās blakus, nukaukātā, šito sēriju es neparko vairs nedzēsīšu laukā un ik pa brīdim pārskatīšu.Ā, reku viņa, Apartment saucas, ja jūtūbe velk, man, piemēram, uzkārās. Vārdsakot, uz ko tas viss, uz to, ka forši un žēl, ka nedavilks līdz tiem gariem ziemas vakariem.