Pēc zvana viesumājas jokainam onkuļam, saspŗindzinājos un tomēr atradu to Juziku, kas visu nokārtos. Nevaidzēja vispār tiem viesumājas perduniem zvanīt un dzīvas naudas piedāvāt, jo ar viņiem saistīts kāds ļoti traģisks stāsts. Nulūk, kādus divus gadus apakaļ, kad svens un toms ar bandžo un kabatas tv šeit viesojās, izguldijās viņi tur, tai viesnamā, nulūk, atai prombraukšanas dienā baigi gribējās uzkavēties ilgāk, tapē sarunājām, ka onkuls aizraus pa tiešo līdz vilcienam un nekluknēs tai ŗēzeknē 3 stundas pēc vienīgā autobusa. Nulūk, bijām 4, tas 4tais mans brāls, nu, tāda lustīga un smejoša kompanī. Nu, tas perduns saka, pa daudz jūsu, bet mēģinās davest. Nuved, ta daved līdz opja kalnam, saka, nea, padaudz, man sēžas, kastur, vienam jākāp laukā, bļa, pidars, gatavais. Nuta, kamkāpt, skaicka brāļam, jo šam vienīgam nākamdienā nav jābūt darbā. Nuja, unta seko traģisks skats kā viņš a somu sērīgi kāp kalnā uz māju. Vairāk nebijām līksmi, ne bandžo vairs prieka, ne saliekamais telvīzors, nevispār nekas.