Tramvaji un tādas lietas
Vecenītes navdejos, plēsoņas viepli ieņēmušas un dibenus sēstībai atšāvušas, metas uz brīvo vietu, atsēstas, uzvaroši ieskatās konkurentēm acīs un tikai tad, kad briesmas, proti, saperņicas, pāri un purpinādamas atkāpušās salona tumsā, dibenu no hoŗizontālā laupījuma neatrāvušas, bezmazvai uz pusi pārrāvušās, sasarkušas stiepjas nopīkstināt savu svēto talonu, viena nupat gandrīz uz mutes nolikās, ka tik citaj neticis. Bezkuļturie, vecās partizankas, takoe že bļadstvo kā ēstūžos, tādam, tikko pa durīm ienākušam, degunpriekšā iejemt ēdāja ar pillu paplātīti nostīto stoļiku un demõnstratīvi uzmest uz tā nošņurkušu zontu un cimdus.