Sapnī kaukāds piedauzīgs, plikpaurains resnis, nelāgi smiedams uzcēla un iekāra mani trolbusu vados, brīvībsielā,tur, virs drogām, es nelabi brēcu un pretojos, jo man augstumi nepatīk, bet tas nelīdzēja un ta  karājos tādos ļodzīgos vados, ikpabrīžam mainīgā, te piecu, te- astoņu stāvu augstumā līdz juris šteinbergs mani izglāba un es šausmīgi raudāju un man asiņoja deguns un pilēja sniegā. Plikpauri un asinis nav uz labu, tā- arābi.